Kopš neatminamiem laikiem dabas mošanās pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.
Kopš neatminamiem laikiem dabas mošanās pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās. Šopavasar no ziemošanas vietām Latvijā jau atgriezušās ķīvītes, dzērves, mājas strazdi, stārķi un cīruļi, bet pēdējās no tālākajām ziemošanās vietām maijā atgriezīsies bezdelīgas, griezes un upes zīriņi.
Putni savas ziemošanas un ligzdošanas valstis neizvēlas pēc to piederības starptautiskām organizācijām, tāpēc pavasara vēstneši putni starp valstīm migrēs neatkarīgi no Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Tomēr dažas izmaiņas, putniem lielākoties draudzīgas, saistībā ar Latvijas iestāšanos ES ir gaidāmas.
Sloku spalvas putēs tikai ziemā
Viens no pirmajiem gājputniem, kurš pavasarī Latvijā atgriežas no ziemošanas vietām, ir sloka. Šis pavasaris ir pēdējais, kad brūni raibais putns ar garo knābi pavasarī vēl ir medījamo putnu sarakstā, jo turpmāk saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām slokas, tāpat kā citus putnus, pavasara migrācijas un vairošanās laikā medīt būs aizliegts.
Slokas ligzdo galvenokārt centrālajā un Ziemeļeiropā (izņemot Ibērijas pussalu un Vidusjūras reģionu). Latvijas iemītnieces ziemu pārlaist dodas galvenokārt uz Dienvideiropu, kur klimats ziemā ir maigāks nekā Latvijā. Šis būs pēdējais pavasaris, kad notiks populārās sloku medības to vairošanās laikā. Turpmāk slokas, kas izdzīvojušas, ziemošanas laikā atgriežoties mājās, Latvijā varēs atviegloti uzelpot, viņas vairs nesagaidīs mednieki ar bisēm. Piemēram, Francijā sloku medības ziemā ir atļautas, un tas nepatīk Latvijas medniekiem.
Kopumā ES prasības putniem ir draudzīgākas un humānākas, tomēr galveno prieku — ūdensputnu medības — Latvijas medniekiem neviens neliegs.
Kraukli sargās vairāk nekā meža zosi
Eiropas Savienība kandidātvalstīm prasa no medījamo putnu saraksta svītrot mums labi pazīstamo kraukli. ES valstīs krauklis ir rets putns, un tur viņu nemedī. Turklāt skandināvu mitoloģijā krauklis ir pozitīvs mitoloģisks tēls, un, pateicoties skandināviem, kraukli Eiropā īpaši sargā.
Lai arī krauklis ir plēsīgs putns, kurš ēd beigtus dzīvniekus vai medī mazākas dzīvas radības, Latvijā viņš nav masveidā medīts. Tāpēc būtisku ietekmi šī ES prasība neradīs. Arī stārķi var uzskatīt par plēsīgu putnu, jo viņš ēd mazos zaķēnus.
Arī vārnas un žagatas, kuras patlaban drīkst medīt augu gadu nelimitētā daudzumā, drīz pavasaros medīt vairs nevarēs.
Savukārt medījamo putnu skaitam pievienosies Kanādas un, iespējams, arī meža zosis. Pret Kanādas zosu, kuras Eiropā ievestas no Ziemeļamerikas, medībām ornitologi neiebilst, toties meža zosu atdošana medniekiem raisot jautājumus. Līdz šim meža zoss Latvijā bijusi aizsargājams putns, Latvijā ligzdo aptuveni 30—80 meža zosu pāru. Zosis ir populārs medījamais putns, un būs grūti panākt meža zoss aizsardzību.
Par meža zoss iekļaušanu medījamo sarakstā skaidrības nav, jo Latvijā ir īpaši aizsargājama suga. To izlems šogad.
Rudenī, kad cauri Latvijai ceļo desmitiem tūkstošu sējas un baltpieres zosu no ligzdošanas vietām tundrā, daļa mūsu meža zosu jau ir aizlidojušas. Ja nu kādu arī nošauj, tas tomēr populācijai postu nenodarītu.
Citu ūdensputnu medīšanā saistībā ar iestāšanos ES izmaiņas nav paredzētas, jo, piemēram, pīles jau sen pavasaros nemedī, tāpat arī zosis.
Latvijas medību tradīcijas, salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, ir krietni vien plašākas — Latvijā medī vairāk, un arī turpmāk Latvija to vēlas darīt vairāk nekā kaimiņi. Latvija, piemēram, ir pieteikusies uz vislielāko medījamo pīļu sugu skaitu, proti, visām pīļu sugām, izņemot globāli apdraudēto pīli baltaci.
Turklāt igauņi un lietuvieši, tāpat kā vairumā ES valstu, jau patlaban nemedī nedz medni, nedz rubeni, Igaunijas mednieki nemedī arī slokas.
Aizvedīs Latviju līdz tiesai?
Latvija nevēlas atteikties no medņu un rubeņu pavasara medībām, lai arī ES šādu prasību izvirza attiecībā pret visām putnu sugām.
Kā iespējams panākt rubeņu un medņu pavasara medības, ja ES putnu aizsardzības direktīva tās aizliedz? Vides ministrijas speciālists skaidro — arī ES direktīva pieļauj izņēmumus. Mednis un rubenis ir medījamas sugas, tāpēc iestāšanās ES sarunu laikā par šiem putniem nerunāja. Latvija pieteicās šo putnu sugu medībām, bet medību termiņus noteiks vēl pagaidām topošajos medību noteikumos. Arī Austrijā šādas medības ir atļautas.
Vai ES neiebildīs pret pavasara medībām? Uz šo jautājumu grūti atbildēt, gala lēmumu pieņem tiesa. Ja medīsim rudenī un ziemā, neiebildīs. Tā kā vismaz medni Latvijā tomēr grib turpināt medīt pavasarī, tas var tikt pieļauts tikai ar ļoti stingriem noteikumiem — noteiktu termiņu, noteiktu gaiļu skaitu, ar stingru uzskaiti un kontroli.
Ornitologi min interesantu pamatojumu, kāpēc medņu pavasara medību saglabāšana būtu lietderīga — medņi riesto vecos priežu mežos, par kuriem ir arī liela saimnieciska interese. Tiklīdz medņu medības būs aizliegtas, zudīs arī interese par viņu uzskaiti, ko pamatā veic paši ar medīšanu saistītie cilvēki. Līdz ar to šajos mežos strauji plauks saimnieciskā darbība, sāksies koku izciršana, kas jūtīgos medņus uzreiz aizbaidīs no riesta vietām.
Latvijas ornitoloģijas biedrība rubeni ir noteikusi par 2003. gada putnu.
