Klusā nedēļa (arī svētā nedēļa) ir laiks pirms Lieldienām, nedēļa starp Pūpolu (palmu) svētdienu un Lieldienām.
Klusā nedēļa (arī svētā nedēļa) ir laiks pirms Lieldienām, nedēļa starp Pūpolu (palmu) svētdienu un Lieldienām.
Visās kristīgajās konfesijās šī ir Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās piemiņas nedēļa. Tas ir izšķirošais Lieldienu gavēņa laiks un svarīgākā nedēļa visā Baznīcas gadā. Svētie raksti vēsta: “Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana un arī veltīga jūsu ticība… Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem. Viņš kā pirmais no mirušajiem (1. Kor. 15).”
Klusās nedēļas vāciskais nosaukums “Karwoche” izsaka šīs nedēļas nozīmi, proti, tās ir žēlabu, bēdu, sēru dienas. Lieldienas toties ir visu sēru un bēdu negaidīts atrisinājums — Kristus ir augšāmcēlies!
Klusā nedēļa sākas pēc Pūpolu svētdienas un noslēdzas ar Kluso sestdienu. Lieldienas sākas vēlā Klusās sestdienas vakarā.
Klusās nedēļas svinēšana ir priecīga. Tomēr mēs svinam arī bēres. Klusā nedēļa ir īpašas svinības — Kristus pēdējais vakarēdiens, nāve krustā un augšāmcelšanās cieši sader kopā. Tādēļ līdz pat 4. gadsimtam Lieldienu naktī (Lieldienu svētdienā) visus trīs notikumus svinēja kopā.
Šodien mēs tos svinam trijās dienās: Zaļajā ceturtdienā — svētā vakarēdiena iedibināšanu, Lielajā piektdienā — Kristus nāvi, Lieldienu svētdienā — Kristus augšāmcelšanos. Nāciet, svinēsim!
