EMS valstīs, ieviešot jauno valūtu, kopējās cenu izmaiņas nebija lielas.
EMS valstīs, ieviešot jauno valūtu, kopējās cenu izmaiņas nebija lielas. Cenu pieaugums lielākoties bija raksturīgs precēm un pakalpojumiem, ko cilvēki izmanto ikdienā, piemēram, dažiem pārtikas produktiem, tabakai, sabiedriskās ēdināšanas un ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumiem. Dažās valstīs paaugstināja arī nodokļus. Vienlaikus kritās cenas lielākajai daļai ilglietošanas preču, jo palielinājās konkurence, piemēram, foto un video tehnikai, datoriem, sakariem. Eiropas Centrālās bankas aprēķini liecina, ka kopējais cenu kāpums pēc eiro ieviešanas nepārsniedz 0,2—0,4%. Gaidāms, ka nākotnē vienotā valūta drīzāk stimulēs cenu līmeņa stabilitāti, jo tās dažādās valstīs kļūs vieglāk salīdzināmas, un pieaugs konkurence.
Cenu izmaiņas ikdienas precēm un pakalpojumiem saistītas arī ar cenu noapaļošanu un, t. s., pievilcīgās cenas veidošanu. Šo cenu kāpumu cilvēki izjūt daudz asāk nekā cenu kritumu ilglietošanas precēm. Piemēram, ja bulciņa, ko ik rītu apēd brokastīs, maksā par trešdaļu dārgāk nekā iepriekš, šķiet, ka visas cenas ir pieaugušas par trešdaļu. Tā tas nav, jo, piemēram, automašīnu cenas eiro zonas valstīs samazinājās vidēji par 30%, bet lielākā daļa cilvēku to izjuta daudz mazāk, jo šādas preces katru dienu neiegādājas.
Izmantojot šo pieredzi, Latvijas valdība var palīdzēt daļēji nodrošināties pret cenu kāpumu, piemēram, nosakot, ka jau gadu pirms eiro ieviešanas cenu zīmes izliekamas latos un eiro, lai cilvēki varētu pierast pie jaunā cenu līmeņa. Nākamajā dienā pēc eiro ieviešanas tirgotājiem būs grūtāk cenas palielināt, jo nebūs ekonomiska pamatojuma pēkšņam cenu kāpumam. Turklāt iespējams noteikt mehānismu cenu pārrēķināšanai eiro.
Izmantota Latvijas Bankas sagatavotā informācija
