Aizkraukliete Jevgēnija Goršanova atceras laiku, kad viņas tēvs ticības simbolu — krustiņu vai Dievmātes medaljonu — nēsāja piespraustu pie krekla.
Aizkraukliete Jevgēnija Goršanova atceras laiku, kad viņas tēvs ticības simbolu — krustiņu vai Dievmātes medaljonu — nēsāja piespraustu pie krekla. Tas arī meitā viesis pārliecību: “Ja līdzās ir Dieva zīme, nekas ļauns nenotiks.”
Jevgēnijas kundze dzimusi Lietuvā, katoļu ģimenē. “Dievam esmu ticējusi visu mūžu,” saka Jevgēnijas kundze. “Bija laiks, kad pasīvāk, bet tagad regulāri eju baznīcā, gandrīz katru gadu dodos arī svētceļojumā uz Aglonu.” Arī Jevgēnijas kundzes dēls un mazmeitas ir kristītas.
“Vienmēr man kaklā ir krustiņš, kurš apliecina ne vien to, ka esmu kristiete, bet arī simbolizē, ka savu krustu katram jānes,” saka viņa. Jevgēnijas kundze tagad nēsā krustiņu kopā ar Dievmātes brīnumaino medaljonu, kuru uzdāvināja dēls un vedekla. Medaljons simbolizē uzticību Dievmātei un caur to var izlūgties žēlastību.
“Ja krustiņš nav iesvētīts, tad tā nēsāšana ir tikai modes lieta,” uzskata Jevgēnijas kundze. “Svētīta lieta nav tikai ārišķība, un tāds krustiņš dod drošības sajūtu. Svētīts krustiņš katru cilvēku tuvina Dievam. Katram cilvēkam dzīvē nākas piedzīvot ciešanas, un vienam tās grūti pārdzīvot, bet ticība palīdz.”
Jevgēnijas kundzei ir arī vairāki rožukroņi, bet tos sieviete katru dienu nenēsā līdzi. Katrā rožukronī ir pieci noslēpumi, un caur to kristietis sarunājas ar Dievu. “Katrā kristiešu ģimenē jābūt krustam,” saka viņa. “No sava krusta atteikties nevar, tas jānes visu dzīvi. Ne jau krustam mēs ticam, bet caur to ieraugām Dievu.”
