Sabiedrībā dzirdētais “integrācija” ir indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem.
Sabiedrībā dzirdētais “integrācija” ir indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem.
Mūsu pārliecība — bez reālas un konkrētas sabiedrības integrācijas būs ļoti grūti sasniegt attīstīto valstu demokrātijas un pārticības līmeni. Mēs esam integrācijas pašā sākumposmā. Šo procesu kavē gan cilvēku neizpratne un kūtrums, gan finanšu trūkums. Mūsu Valsts prezidente vairākkārt minējusi, ka nopietnākais šķērslis Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā ir lielais nepilsoņu skaits un sabiedrības integrācijas lēnais process. To vairākkārt norādījuši arī daudzu starptautisku institūciju vadītāji. Pēdējos gados politiķu vidū un sabiedrībā kopumā mainījusies attieksme pret integrācijas nepieciešamību. Kā galvenos darbus te varētu minēt:
1. valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” pieņemšana 2001. gadā;
2. sabiedrības integrācijas fonda izveidošana un integrācijas projektu finansēšanas mehānisma izstrādāšana 2002. gadā;
3. sabiedrības integrācijas lietu ministra amata izveidošana 2003. gadā. Lai sekmētu sabiedrības integrācijas procesus Aizkraukles rajonā un pilsētā, 1999. gada rudenī izveidota sabiedrības integrācijas padome kā konsultatīva sabiedriska organizācija Aizkraukles rajona padomē, 2000. gada rudenī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti sabiedriskās organizācijas — Aizkraukles rajona sabiedrības integrācijas padome (SIP) — statūti. Tātad par vienu sabiedrisku organizāciju rajonā vairāk, bet integrācijas process tieši paredz sabiedrisko organizāciju lomas un vietas sabiedrībā krasu palielināšanos. Pie SIP labajiem darbiem varētu minēt pirmās mazākumtautību kultūras dienas organizēšanu Aizkraukles pilsētā 2000. gada 11. novembrī, kā arī diskusijas sākšanu par integrācijas nepieciešamību.
Viens no Aizkraukles rajona padomes pieaugušo izglītības centra, informācijas un NVO atbalsta centra darbības virzieniem ir ar integrāciju saistīto projektu izstrādāšana un realizācija. Pēdējos divos gados šo uzdevumu sekmīgi realizē projektos.
Ar Eiropas Komisijas atbalstu noslēdzies projekts “Vietējās sabiedrības informēšana par Eiropas Savienības jautājumiem” — 7 pagastos notikušas diskusijas par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, un interesenti guvuši zināšanas par diskusiju vadīšanu un citām metodēm, vadot nodarbības pieaugušo auditorijā.
Pašreiz pieaugušo izglītības centrs iesaistījies divos Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības projektos, kurus atbalstījis Sabiedrības integrācijas fonds.
“Iniciatīvas vietējai attīstībai” — pagastu iedzīvotāju aktivitātes veicināšana, novēršot informācijas trūkumu, izveidojot vietējās iniciatīvas grupas pagastu attīstībai svarīgu jautājumu risināšanai. Šo projektu attīsta Neretas pagastā kopā ar Daudzeses, Pilskalnes un Zalves pagastu.
“Pilsoniskā izglītība etniskajai integrācijai reģionos” — pilsoniskās izglītības sekmēšana dažādu etnisku grupu vecākā gadagājuma iedzīvotājiem un viņu līdzdalība vietējās demokrātijas attīstībā. Šis projekts aptver Aizkraukles novadu, Pļaviņas un Jaunjelgavu.
Sabiedrības integrācijas fonda reģionālās integrācijas programma “Sabiedrības integrācijas programma Latvijas pašvaldībās” atbalstīja Aizkraukles rajona padomes informācijas un NVO atbalsta centra projektu “Aizkraukle — dialogā ar sabiedrību”, kura mērķis ir izveidot sistemātisku un vienotu darbības stratēģiju sabiedrības integrācijai Aizkraukles rajona pašvaldībās. Stratēģijā iestrādātie galvenie virzieni:
Sociālā integrācija
1. Pensijas vecuma personām un invalīdiem:
1.1. sadarbībā ar NVO pašvaldībās attīstīt alternatīvus sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā, kas sekmētu katra cilvēka vajadzībām atbilstošu pakalpojumu saņemšanu:
1.1.1. aprūpes mājās pakalpojumu attīstīšana, to kvalitātes paaugstināšana;
1.1.2. dienas centru pakalpojumi veciem ļaudīm, invalīdiem;
1.1.3. dienas centru pakalpojumi un grupu mājas izveide personām ar garīga rakstura traucējumiem;
1.1.4. brīvprātīgo iesaistīšana darbā ar vientuļajiem pensionāriem.
2. Augsta ranga ģimenēm, mazturīgām ģimenēm, bez vecāku gādības palikušiem bērniem:
2.1. attīstīt sociālos pakalpojumus pašvaldībās, savstarpēji sadarbojoties pašvaldību sociālās palīdzības darbiniekiem, skolām, bāriņtiesām (pagasttiesām), NVO, policijai, veselības aprūpes un citām institūcijām:
2.1.1. pakalpojumi, kas organizētu un koordinētu atbalstu bērniem, ģimenēm ar bērniem, veicinātu bērnu aizsardzību;
2.1.2. pakalpojumi vecākiem, kas palīdzētu risināt viņu problēmas:
2.1.2.1. speciālistu konsultācijas;
2.1.2.2. atbalsta un apmācību grupas vecākiem un aizbildņiem;
2.1.2.3. sociālo prasmju un iemaņu apmācība bērniem no augsta riska ģimenēm;
2.1.2.4. aktivitātes un pasākumi kopā ar bērniem, ģimeņu iesaistīšana kultūras un sporta pasākumos;
2.1.2.5. vasaras nometņu organizēšana, dienas centru pakalpojumu attīstīšana bērniem.
3. Attīstīt sadarbību starp bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēm, pašvaldībām, mācību iestādēm un ģimenēm, plānojot bez vecāku gādības palikušo bērnu turpmāko dzīvi, pilngadību sasniegušo jauniešu patstāvīgas dzīves sākšanu, profesijas, darba izvēli un mācību turpināšanas iespējas.
4. Plašāk iesaistīt spējīgos pensionārus brīvprātīgo darbā — draudzīgas vizītes pie citiem pensionāriem, invalīdiem, bērnunamos, bērnudārzos u. c.
5. Pašvaldību, darba devēju un Nodarbinātības valsts dienesta kopīgas sanāksmes, lai risinātu nodarbinātības veicināšanas problēmas.
6. Vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem nodarbinātības jomā.
7. Pašvaldībām sadarbībā ar Nodarbinātības valsts dienestu veikt pasākumus, kuri integrētu darbā sievietes — jaunietes, jaunās māmiņas, pirmspensijas vecuma sievietes.
8. Iesaistot bezdarbniekus algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, priekšroku dot daudzbērnu mātēm un pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kuriem darbā iesaistīties ir visgrūtāk.
9. Organizēt pieaugušo izglītības apmācības kursus tuvāk interesentu dzīvesvietai, meklēt finansiālu atbalstu maznodrošinātajiem kursu apmeklētājiem.
10. Organizēt izglītības programmas tuvu dzīvesvietai cilvēkiem ar nepabeigtu pamatskolas izglītību, kas pēdējos desmit gados neko nav mācījušies.
11. Organizēt izglītības programmas tuvu dzīvesvietai, kas sekmē to jauniešu (vecumā līdz 25 gadiem), kuri nestrādā un nemācās, iesaistīšanu sabiedrībā, mācībās un darbā.
12. Programmas, kas apmācītu veidot mazos un vidējos uzņēmumus.
13. Organizēt izglītības programmas, kuru mērķis ir iesaistīt sabiedrībā personas ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem.
14. Īpašu rakstu veidošana masu saziņas līdzekļos (“Staburags”, “Domes Vēstis”) ar mērķi veicināt sadarbību un saliedētību sabiedrībā.
15. Sadarbības programmas starp nevalstiskajām organizācijām, kurās pārstāvēti dažādu tautību cilvēki.
16. Atbalsts dažādām iedzīvotāju iniciatīvām konkrētu problēmu risināšanai (vides aizsardzība, pašvaldību attīstības plānošana, brīvā laika organizācija, pašpalīdzības nodrošināšana sociāli neaizsargātiem iedzīvotājiem).
17. Sadarbības programmas, kas saistītas ar pensionāru, viņu nevalstisko organizāciju pašpalīdzības pasākumiem (izglītība, kultūra, veselība, sociālā palīdzība un aprūpe).
