Par visu valsts mežu Latvijā gādā valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”. Tās galvenais darbības virziens ir valsts meža apsaimniekošana, gādājot ne tikai par cirsmu izsoļu rīkošanu, bet arī meža atjaunošanu, kopšanu, aizsardzību.
Par visu valsts mežu Latvijā gādā valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”. Tās galvenais darbības virziens ir valsts meža apsaimniekošana, gādājot ne tikai par cirsmu izsoļu rīkošanu, bet arī meža atjaunošanu, kopšanu, aizsardzību.
Tieši meža atjaunošana ir svarīgākais darbs, lai koki Latvijā augtu arī pēc simt gadiem. Tā nodrošina mežaudžu nepārtrauktu un efektīvu atražošanu, vienlaikus garantējot, ka vietā, kur šodien slejas staltas priedes, nākotnē nepletīsies tīrelis.
Apmēram puse izcirstā meža atjaunojas dabīgā ceļā, pārējais jāstāda cilvēkiem, no kuru godaprāta un čakluma atkarīgs, kāds nākotnē būs šis mākslīgi stādītais mežs.
Atjauno tik, cik izcērt
Aizkraukles rajona teritorijā par valsts mežu gādā valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecība. Tās pārziņā ir mežs Aizkraukles, Bauskas, Ogres, nedaudz arī Madonas, Rīgas un Cēsu rajonā. Kopā ap 186 000 hektāru.
— Gadā Vidusdaugavas mežsaimniecības apsaimniekotajā teritorijā kailcirtē izcērt ap 1200 hektāru meža. Ciršanas apjomu nosaka Ministru kabinets, paredzot, cik daudz meža var izzāģēt piecos gados. Mēs drīkstam ik gadu kailcirtē 1200 hektāru jeb 350 tūkstošu kubikmetru, — stāsta Vidusdaugavas mežsaimniecības izpilddirektors Mārtiņš Krūmiņš. — Tikpat arī atjauno. Pērn mākslīgi atjaunojām 610 hektāru meža. Pat nedaudz vairāk, nekā plānā bija paredzēts.
Šogad Vidusdaugavas mežsaimniecība plāno mākslīgi atjaunot 823 hektāru meža (dabiskā atjaunošanās plānota vairāk kā 500 hektāru). No tiem 326 hektāri stādāmi tieši Aizkraukles rajonā. Šajā pavasarī jāatjauno arī Bauskas rajona Vecumnieku mežs 252 hektāru platībā, tas 2001. gadā cieta lielā vējā. Jāpaspēj pāris nedēļās
Koku stādīšanas laiks ir īss — apmēram divas nedēļas. Tiklīdz zeme mežā pietiekami atkususi (parasti tas ir sulu laikā aprīļa otrajā pusē), jāsteidz stādīt, jo siltā saulīte ātri vien zemi izkaltē. Bet sausā zemē stādīt nevar — kociņš neiesakņojas un izkalst. Vējā gan darbs, gan materiāls.
Tādēļ visā Latvijā ik gadu aprīlī notiek Meža dienas, kurās intensīvi stāda mežu. Tad rosās gan uzņēmumi, gan privātā meža saimnieki, iesaistot arī skolēnus un citus palīgus.
Katru zaru zemē neliksi
Lai izaudzētu kvalitatīvu mežu, zemē nevar spraust kuru katru zaru. Stādiem jābūt gan sertificētiem, gan pārbaudītiem, tieši mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotiem. Pie tam jāņem vērā, ka, piemēram, Ventspils pusē audzēts stāds var nebūt piemērots Aizkraukles rajonam, jo klimats atšķiras. Stādus vispār nav ieteicams pārvietot no rietumiem uz austrumiem, jo rietumos audzētie salu pārcieš sliktāk.
Tādēļ valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” stādus pērk tikai no labi zināmiem audzētājiem un pēc iestādīšanas rūpīgi pārbauda, kā kociņi aug. Turklāt apmēram 70 procentu stādu sabiedrība izaudzē savā saimniecībā “Sēklas un stādi”, kura apsaimnieko 12 kokaudzētavu visā Latvijā, kā arī kokaugu reproduktīvo saimniecību Madonas rajona Kalsnavā. Aizkraukles rajonā “Latvijas valsts mežu” saimniecības “Sēklas un stādi” pārziņā ir Pļaviņu kokaudzētava.
— “Sēklas un stādi” audzē egles, priedes un bērza stādus, arī dekoratīvos stādus ainavu apstādījumiem, — stāsta Mārtiņš Krūmiņš. — Audzē gan kailsakņu stādmateriālu, gan konteinerstādus.
No sliktas sēklas līki koki
Stādus, kuru “Latvijas valsts mežiem” pašiem nepietiek, sabiedrība pērk konkursa kārtībā. Vidusdaugavas mežsaimniecībā stādu piegādes konkursā 2003. gadam uzvarējusi zemnieku saimniecība “Zaķi” no Jaunjelgavas un SIA “Mētra” no Madonas rajona Kalsnavas. Ar šo audzētavu kociņiem apstādīs vairākus hektārus gan Aizkraukles, gan citos rajonos.
“Sēklas un stādi” vadība gan prognozē, ka nākotnē tā spēs nodrošināt visu valsts akciju sabiedrībai nepieciešamo stādmateriāla daudzumu un pat varēs pārdot privātmeža saimniekiem (šobrīd pārdod apmēram desmit procentu saražotā pēc iepriekšējā pasūtījuma un līgumiem).
Stādus no sertificētām stādaudzētavām mežkopji iesaka pirkt visiem, arī privātā meža saimniekiem. Pērkot šādus stādus, ir garantija, ka tie patiešām izaugs par lietaskokiem.
Protams, stādus katrs var iegūt, kur tīk, kaut pats audzēt, taču tad nevar būt drošs — no sliktas sēklas var izaugt līks koks. Diemžēl ne visi to apzinās, nereti nopērkot no Baltkrievijas vestas sēklas un stādus, kas maksā krietni lētāk, bet Latvijas klimatiskajiem apstākļiem neder. Valsts mežā to pieļaut nedrīkst, tādēļ katru stādu piegādātāju rūpīgi izvērtē.
Konkursi darba veicējiem
Kaut gan meža stādīšanā nereti piedalās ar mežu nesaistīti cilvēki, lielas platības nespeciālistam apmežot grūti. Stādīšanas laiks ir pārāk īss, un, lai visu laikus paspētu, vajadzīga gan tehnika, gan pietiekams skaits stādītāju. Tādēļ valsts meža atjaunotājus izraugās konkursā.
Šogad Aizkraukles rajonā 326 hektārus meža atjaunos akciju sabiedrība “Kokneses MRS”, SIA “LATSIN”, SIA “ZKG” un SIA “Blīgzna”. Nedaudz — 23 hektārus — eksperimentāli apmežos arī “Sēklas un stādi”.
— Stādaudzētāji paši vēlas dēstīt, lai turpmāk paši varētu pārbaudīt, kā ieaug viņu lolotie stādi, — stāsta Mārtiņš Krūmiņš. — Viņi stādīs konteinerstādus un kailsakņus visā veģetācijas periodā, ne tikai pavasarī.
Lielākie zāģētāji atjauno visvairāk
Visvairāk — 134 hektārus — meža Aizkraukles rajonā šogad stādīs SIA “LATSIN”. Lielākie meža izstrādātāji ir arī tā čaklākie atjaunotāji.
— Pavasarī kokus tik intensīvi necērt, arī izvest nevar, jo daudziem ceļiem noteikts svara ierobežojums. Tādēļ visus spēkus var veltīt koku stādīšanai. Igaunijā pat ar likumu noteikts, ka aprīlis un maijs mežā ir klusais laiks, kad mežizstrādi pārtrauc un tikai stāda. Apsveicami, ka tieši meža izstrādātāji ir aktīvākie tā atjaunotāji, — tā Vidusdaugavas mežsaimniecības izpilddirektors. Koku stādīšanā mežizstrādātājiem gan ir arī saimnieciskas intereses: ja jaunus nestādīs, pašiem drīz nebūs ko cirst.
Ar stādīšanu vien nepietiek
Konkursā meža stādīšanai var pieteikties ikviens, arī privātpersonas, tomēr parasti uzvar lielās firmas. Jo privātpersonām nav nepieciešamās tehnikas un pieredzes koku stādīšanā. Toties jaunaudžu apsaimniekošanā un citos darbos valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” individuālā darba veicējus iesaista labprāt.
— Ar kociņa iestādīšanu vien nepietiek, tas pēc tam jākopj, — stāsta Mārtiņš Krūmiņš. — Mežā jāveic arī virkne citu darbu: jāremontē meža ceļi, jātīra stigas, caurtekas un jādara daudz kas cits. Informāciju par darbiem un to apjomu izplatām pašvaldībās, un var pietiekties ikviens interesents.
Daba dara savu
Ar valsts meža atjaunošanu viss kārtībā. Iestāda pat vairāk nekā nocērt. Arī jaunaudžu apkopšanas un citi darbi rit, kā paredzēts, viešot cerību, ka mežs Latvijā būs arī nākotnē.
— Mežs jau nevar izzust, — pārliecināts Mārtiņš Krūmiņš. — Pat ja cilvēks to neatjaunotu, daba dara savu, un mežs atjaunojas dabīgi. Tiesa, tas nav tik vērtīgs, kā mērķtiecīgi atjaunots.
Mārtiņš Krūmiņš piebilst, ka pamazām sakārto likumdošanu, lai meža saimnieki, kuri to neatjauno, mežu nedrīkstētu arī izstrādāt.
