Privātajā mežā koku stādīšanas ziņā ir problēmas. Aizkraukles virsmežniecības darbinieki pārrauga, kā mežu kopj tā saimnieki, tomēr pērn Aizkraukles rajonā izcirsts 1460 hektāru privātā meža, bet apmežots tikai 500 hektāru.
Privātajā mežā koku stādīšanas ziņā ir problēmas.
Aizkraukles virsmežniecības darbinieki pārrauga, kā mežu kopj tā saimnieki, tomēr pērn Aizkraukles rajonā izcirsts 1460 hektāru privātā meža, bet apmežots tikai 500 hektāru. Turklāt kociņi iestādīti tikai 54 hektāros, pārējā platībā tie iesējušies paši. Visvairāk jaunaudžu iestādīts Ērberģes (12,8 hektāri), Pļaviņu (11,8 ha) un Taurkalnes (8,1 ha) mežniecības teritorijā. Tas gan ir nieks, salīdzinot ar izzāģētajiem meža hektāriem.
— Divās trešdaļās privātmeža izcirtumi vispār nav atjaunoti, — stāsta Aizkraukles virsmežniecības inženieris Vitolds Rozītis. — Privātīpašniekus interesē mežu ātrāk nocirst un pārdot, bet vietā stādīt nevēlas. Domā tikai par tūlītēju peļņu, bet kas domās par nākotni? Kad liekam izcirsto mežu atjaunot, saimnieks paziņo, ka nav naudas.
Priežu vietā krūmi un alkšņi
Arī jaunaudžu kopšanā privātie ir kūtri. 2002. gadā izkopti tikai 138 hektāri meža. Tas nozīmē, ka pārējās jaunaudzēs vairāku simtu hektāru platībā mazie kociņi ieauguši zālē. Maz ticams, ka tie izdzīvos un izaugs par labiem kokiem.
— Protams, šajās vietās, tāpat arī neapstādītajās platībās, koki būs. Bet kādi? Kvalitatīvu priežu vietā pārsvarā būs mazvērtīgie alkšņi, krūmi, — stāsta Vitolds Rozītis.
Iespējas sodīt ir niecīgas
Diemžēl iespējas cīnīties ar neapzinīgajiem meža īpašniekiem ir niecīgas. Meža nekopšanu un neatjaunošanu var klasificēt kā administratīvo pārkāpumu un piemērot līdz 150 latu lielu naudassodu. Taču neviens vēl nav sodīts.
— Brīdinām mutiski, sūtām draudu vēstules, bet rezultāta nekāda — kā nestādīja jaunus kokus, tā nestāda, — stāsta Vitolds Rozītis. — Būsim spiesti piemērot naudassodu, lai gan maz ticams, ka to kāds labprātīgi maksās. Atkal būs problēmas.
Mežkopji paši izdomājuši, kā panākt meža atjaunošanu.
— Izdomājām, ka, jau izrakstot ciršanas apliecinājumu, no meža saimnieka varētu ieturēt naudu meža vēlākai atjaunošanai, — stāsta Vitolds Rozītis. — Diemžēl tas nav likumīgi, tādēļ tālāk par idejām netikām.
Vārgs cerību stariņš
Vārgs cerību stariņš neapzinīgo meža saimnieku “pāraudzināšanai” ir Meža likuma punkts, kurš nosaka — ciršanas apliecinājumus neizsniegs saimniecībām, kurās nebūs atjaunots vismaz 80 procentu kailciršu. Aizkraukles rajonā bez apliecinājumiem šogad paliks 605 saimniecības.
— Acīmredzot savādāk pret nolaidību cīnīties nav iespējams, — stāsta Vitolds Rozītis. — Varbūt tad, kad vairs nevarēs kokus zāģēt un pārdot, meža saimnieki sarosīsies un padomās, ka koki arī jāstāda.
Visvairāk saimniecību, kurās nav apmežots 80 procentu cirsmu, ir Kokneses mežniecības teritorijā — 194 saimniecības (kopā 789 hektāri meža). Daudz grēkojuši arī Pļaviņu mežniecības teritorijā esošā privātmeža īpašnieki. Tur par stādīšanu “aizmirsuši” 87 saimnieki.
Ir gan dēsti, gan padomdevēji
Kādēļ privāto mežu īpašnieki ir tik kūtri kociņu stādīšanā? Vai tiešām stādi tik dārgi, ka tos nespēj nopirkt? Vai varbūt nepieciešamas īpašas zināšanas?
Kokaudzētavās noskaidrojām, ka stādi nav tik dārgi, lai meža īpašnieks tos nespētu iegādāties. Jo vairāk tādēļ, ka viņš kokus izcērt un pārdod, par to saņemot labu samaksu. Piemēram, 1000 priežu stādu maksā ap 25 latiem, egļu — ap 35 latiem. Viena hektāra apstādīšanai nepieciešams 2000 egļu vai 3000 priežu stādu. Pēdējā laikā cieņā arī bērzs. 1000 šī koka stādu maksā ap 30 latiem, hektāra apstādīšanai vajag apmēram 2000 stādu.
Īpašnieki, kuri savas platības tomēr apmežo, pērn priedi iestādījuši 172 hektāru, egli — 266 hektāru, bet bērzu — 466 hektāru platībā. Bērzs lielākoties stādīts, lauksaimniecībā neizmantojamo zemi pārvēršot mežā.
Arī par zināšanu trūkumu nevajadzētu sūdzēties, jo Valsts meža dienests meža īpašniekiem regulāri rīko seminārus un apmācības. Ja ar teorētiskajām zināšanām nepietiek, paši dienesta darbinieki gatavi iet un rādīt, kā kociņš stādāms. Īpašniekam vajag tikai gribēt!
