Sestdien Kokneses kultūras namā pašmāju amatierteātris jau trešo reizi rāda Hermaņa Paukša lugu “Vai tev tas neliekas dīvaini, Rodžer?”.
Sestdien Kokneses kultūras namā pašmāju amatierteātris jau trešo reizi rāda Hermaņa Paukša lugu “Vai tev tas neliekas dīvaini, Rodžer?”.
Kopš pirmizrādes 7. martā kolektīvam šī būs jau trešā tikšanās ar skatītājiem. Tas tāpēc, lai izrādi varētu redzēt visi gribētāji, jo mazajā zālē īpaši iekārtotās skatuves dēļ, vienlaikus var noskatīties tikai nedaudz vairāk par 20 cilvēkiem.
Zāles noformējumā un aktieru tērpos dominē trīs krāsas — balta, sarkana, melna. Tās virmo arī cilvēku attiecībās: baltā — mīlestības, sarkanā — kaislību, melnā — nāves krāsa.
Karmija, Daniela un Selīna ir trīs daiļas būtnes, kuras reiz mīlējušas Rodžeru. Viņa dēļ gan piespiedu kārtā, gan labprātīgi visas aizgājušas no dzīves. Nu sievietes satikušās. Tas dīvaini šķiet ne tikai Rodžeram, bet arī skatītājiem. Un varbūt nemaz nav tik svarīgi, kur notiek lugas darbība (autors to nepasaka) — uz zemes, debesīs vai Rodžera sapnī, galvenais ir cilvēciskās attiecībās. Diemžēl to, ka mīlestība ir Dieva dāvana, ne visiem lemts saprast. Un varbūt Rodžera kliedziens lugas beigās domāts tieši skatītājiem, lai atmodinātu pelēkā ikdienībā iegrimušos prātus un liktu padomāt — vai mīlestība man ir svēta?