Šodien gan valstsvīru, gan parasto mirstīgo mutēs ir karš Irākā. Man kā kristietim tas nav pieņemams, taču vēsturē zināms ne mazums piemēru, kad Kristus vārdā darīti šaušalīgi darbi.
Šodien gan valstsvīru, gan parasto mirstīgo mutēs ir karš Irākā. Man kā kristietim tas nav pieņemams, taču vēsturē zināms ne mazums piemēru, kad Kristus vārdā darīti šaušalīgi darbi.
Tomēr ne par to gribu rakstīt. Manas problēmas ir daudz piezemētākas, tepat Latvijā.
Mēs visi atceramies solījumus, kurus devīgi bārstīja Repšes kungs, lauzdamies pie varas. Viens no tiem — pensijas nedrīkst būt zemākas par iztikas minimumu. Atceramies balagānam līdzīgo uzvedumu Doma baznīcā. “Jaunā laika” devīze būšot — “Gods kalpot Latvijai!”. Esmu diezgan daudz lasījis par dzīvi dažādos laikos un zemēs, tikai nekur neesmu lasījis, ne dzirdējis, ka pats kalps sev nosaka algu. Varbūt kāds man var izskaidrot, ko nozīmē dažādi “minimumi” par vienu un to pašu tēmu? Proti, iztikas minimums — Ls 85, minimālā pensija — Ls 40. Ja kāds to varētu, viņam vajadzētu piešķirt ja ne Nobela prēmiju, tad Triju Zvaigžņu ordeni noteikti.
Kā aprēķina tā saukto kopproduktu, ja Latvija gandrīz neko neražo? Tikai nelielā daudzumā desas luņķīšus, sviesta paciņas un konservu kārbiņas… Latviju laupīja gan Hitlers, gan Staļins, taču neviens to tik veikli neprata kā pašmāju kungi. Rūpniecību iznīcināja, un tagad kopproduktu aprēķina no tiem baļķu kubikmetriem, kurus izmisis zemnieks raudādams cērt, lai varētu kaut kā savilkt kopā galus. Savlaik Kārlis Ulmanis patrieca visas partijas, ņēma varu savās rokās, un piecos gados Latvija kļuva par vienu no attīstītākajām valstīm Eiropā.
Varbūt mums, pensionāriem, arī vajadzētu, ja ne visiem 600 tūkstošiem, tad vismaz pusei, kādu dienu sabraukt Rīgā un aplenkt Saeimu?
Kā domājat jūs, no “minimuma” lēni izmirstošie pensionāri? Varbūt vēl nav par vēlu?
Andris Tālešs, pensionārs Aiviekstes pagastā
