Jūsu vēstuli “Staburagā”, kura bija publicēta 8. martā, lasu un lasu, jo arī mana dzīve ar vīru bija līdzīga.
Jūsu vēstuli “Staburagā”, kura bija publicēta 8. martā, lasu un lasu, jo arī mana dzīve ar vīru bija līdzīga. Rakstu “bija” tāpēc, ka viņš jau sen aizsaulē.
Es ar vīru iepazinos citādāk. It kā patīkamā gaisotnē, romantiski. Gar manu māju, kurā dzīvoju, auga un ziedēja kupli ceriņi. Tas notika ceriņu ziedēšanas laikā.
Gāja laiks. Pagāja dienas, nedēļas, mēneši, gadi, piedzima meita. Līdz meitas piedzimšanai vēl nereģistrējāmies, bet pēc tam, kad bieži viņam atgādināju, ka tā dzīvot nevar, ka bērns paliks bez tēva, viņš tikai pienākuma pēc mani apprecēja. Vīrs, kā daudzi vīrieši, pirmo gaidīja dēlu, bet piedzima meita. Pēc pusotra gada piedzima otra, nu bija vēl nelaimīgāks. Pēc 15 gadiem piedzima trešā meita. Tad sākās visādas nedienas. Viņš sāka staigāt pie citām, iedzert, ģimenē viss gāja kā pa elli. Par bērniem tēvs nelikās zinis.
Vīram pa prātam neko nevarēju izdarīt. Tā bezmērķīgi ar vīru nodzīvoju 23 gadus. Jutos vientuļa, lai arī man bija prieks un rūpes par bērniem, kuri neļāva skumt. Tagad neļauj bēdāties mazbērni.
Slimības dēļ vīrs nomira. Kad apprecējos, man bija 21 gads. Tagad jau pāri piecdesmit. Esmu triju meitu māte un triju mazbērnu vecmāmiņa.
Dzīvoju zemnieka saimniecībā, palīdzu saimniekam, cik spēju, tikai nedaudz traucē slimība, ar kuru jātiek galā. Noglāstu un aprunājos ar saimnieka lopiņiem, arī viņiem vajadzīga mīlestība. Nedrīkst uzkliegt ne gotiņai, ne sunītim, ne kaķītim.
Māra, Jums trūkst mīlestības kā daudzām, bet Jūs vēl esat jauna. Baidos, ka neiznāk kā man — nodzīvot dzīvi bezjēdzīgi. Ja cilvēks zaudējis uzticību, tad no nekā mīlestība neradīsies. Negribu apvainot Jūsu vīru, es to saku no savas dzīves pieredzes.
Es katru mēnesi braucu uz Bausku tikties ar bērniem un mazbērniem, kuri mani gaida. Tiekoties mēs esam priecīgi, un tās četras dienas, kuras esmu Bauskā, paiet kā viena stunda. Viena meita un mazdēliņš gan dzīvo Rīgā, ar viņiem satiekos reti. Bez mīlestības nevar iztikt neviens, tikai ar mīlestību mēs kļūstam tuvi.
