Es sēžu Tev blakus un domāju grēcīgas domas.
***
Es sēžu Tev blakus un domāju grēcīgas domas. Ar acs kaktiņu paskatos mazliet sānis, un tad ar skatienu noglāstu Tavu pieri. Domās manas rokas jauc Tavus matus, tad jūtu Tavu karsto elpu uz sejas…
Novēršos. Nedrīkst.
Kaut ko stāsta. Visi uzmanīgi klausās. Es arī, bet tikai Tavu elpu. Aizveru acis un sajūtu klusumu un vientuļu biti gaisā. Domās Tev rakstu vēstuli. Par ko gan tā būs? Tāpat jau visu nevaru Tev pateikt. Bet grēcīgās domas vandās pa galvu un droši vien ir redzamas manā sejā.
Te pēkšņi līdz manam plecam atceļo roka. Es negaidot nodrebu, un tad jau mana roka sameklē Tavus pirkstus.
Es nezināju, ka arī ar pirkstiem var skūpstīties.
***
Es mīlu Tevi tik klusi un mierīgi, kā aug zāle. Kā puķes zied, kā debesīs mākoņi peld, un jūra mierīgā laikā sadzīvo ar liedaga smiltīm. Tu esi man tas baltais mākonis debesīs — es atguļos zālē un raugos, kurp Tu dodies.
Tu man esi puķe zaļajā pļavā, es notupstos un pielūgsmē raugos, kā Tu lēnām atveries un uzziedi.
Tu man esi jūras vilnis — tik mierīgs, bet spēka pilns nāc uz manu pusi, un es eju Tev pretī. Bet dažreiz bailes no jūras dziļuma un plašuma liek man bēgt.
Kur radies Tu, mākoni ar zelta maliņu, dzeltenā puķe un trauslais vilni?
Es staigāju gar Tavas mājas logiem un pielūdzu Tevi un tavas mājas siltumu. Es zinu, cik labi tur ir, un man gribas kā sunim gulēt pie Tavas mājas sliekšņa un sargāt Tevi. Patiesībā es esmu liels, viegli ievainojams bērns, un es klusībā kā suns laizu savas brūces, nesakot Tev par to nekā. Jo es sargāju Tevi, un kamēr es būšu pie tevis, Tev nedraud nekas.
Mans mākoni.
Mana puķe.
Mana jūra.
Ita
***
Cerība II
Tu domā to, ko tu saki,
Bet nerunā to, ko tu domā!
Vai man ir taisnība?
Vai labāk atstāt to tavā ziņā?
Bet nē! Es gribu, lai tu zini…
Lai tu zini, ka nekad tu nebūsi viens,
Ka tev uz šīs pasaules ir draugs,
Kuru tu neredzi vai nevēlies redzēt.
Šis draugs tev būs mūžīgi,
Kam savas bēdas stāstīt,
Draugs, kam uz pleca izraudāties
Un no visas sirsniņas izrunāties.
Par draudzību, par mīlestību, par dzīves grūtumu,
Par to, kā pārvarēt šo rūgtumu,
Par to, kas labs un kas slikts.
Ja mērķi sasniegt nevari viens,
Tad labs draugs palīdzēs ikviens.
Nenoslēdzies sevī un nedzīvo ilūziju salā,
Bet atgriezies uz zemes un nomet bēdas malā.
Centies dzīvē sasniegt labo,
Mazliet, mazliet arī slikto.
Bet, ja tā tu nedarīsi,
Skaisto ātri pazaudēsi!
Tad zini… Kā es gribētu,
Lai palīdzēt tev spētu!
Anita Neretā
