Jau desmit gadu Jaunjelgavā darbojas Latvijas––Zviedrijas kopuzņēmums „Latsin”, otrais lielākais mežizstrādes uzņēmums valstī. Mēnesī izcērt vairāk nekā 30000 kubikmetru koku.
Jau desmit gadu Jaunjelgavā darbojas Latvijas––Zviedrijas kopuzņēmums „Latsin”, otrais lielākais mežizstrādes uzņēmums valstī. Mēnesī izcērt vairāk nekā 30000 kubikmetru koku. Firmā strādā 100 zāģeru, ir divi harvesteri (traktori, kuri kokus zāģē, atzaro un garina –– aut.), vēl divus nomā. 30 procentu platību, kurās strādā „Latsin” vīri, ir ilgtermiņa apsaimniekošanā. Pārējās cirsmas pērk izsolēs. Darbības laikā uzņēmums vairāk nekā desmit reižu palielinājis mežizstrādes apjomu.
Uzvar konkursā
–– „Latsin”, kā daudzi citi uzņēmumi Latvijā, radās laikā, kad izveidojās „Privatizācijas aģentūra” un Ministru kabinets noteica, ka valsts uzņēmumiem jānonāk privātuzņēmēju rokās, –– stāsta SIA „Latsin” prezidents Varis Sīpols. — „Latsin” dibināts 1993. gada 18. martā. Toreiz gan vēl nebija „Privatizācijas aģentūra”, bet gan Valsts īpašumu fonds. Uzņēmums veidots uz Jaunjelgavas MRS, daļēji arī uz Jēkabpils MRS bāzes.
Zviedru uzņēmēji piedāvāja Latvijai savu finansējumu. Konkursā uzvarēja trīs mežrūpniecības saimniecības –– Jaunjelgavas, Jēkabpils un Daugavpils. Daugavpils MRS nevēlējās likvidēt nerentablo cehu, tāpēc kopuzņēmuma veidošanā nepiedalījās.
Neizprot mežu
Gan Zviedrijai, gan Latvijai pieder puse šī uzņēmuma. Daļu valsts kapitāla izpirkām naudā, daļu –– privatizācijas sertifikātos.
Sākotnējais partneris Zviedrijā mums bija metālapstrādes uzņēmums „Sandvig International”. No tā arī radies firmas nosaukums –– „Latvija –– Sandvig International” –– „Latsin”. Metālrūpnieki īsti neizprata procesus, kādi notiek mežā, un pēc divu gadu darbības par mūsu partneri kļuva zviedru firma „Koršnas”. Tas ir stabils uzņēmums, kuram pieder celulozes rūpnīca, tajā ražo papīru tetrapakām. Šādas rūpnīcas pasaulē ir tikai divas. „Koršnas” ir mūsu partnere arī šodien.
Kaitē paši latvieši
Latvijā mēļo, ka zviedri vēlas izlaupīt Latvijas mežus. Tas ir aplams uzskats. Lielāko postu nodara privātmežu īpašnieki, kuri pārlieku izcērt savus mežus, necenšoties stādīt vietā. Diemžēl tie lielākoties ir paši latvieši.
1993. gadā izstrādājām tikai 43000 kubikmetru koksnes, bet 2002. gadā –– jau vairāk nekā 450000 kubikmetru. Ražošanas apjoms palielinājies vairāk nekā desmit reižu. Stabili esam otrais lielākais mežizstrādes uzņēmums Latvijā un līderpozīcijas negrasāmies nevienam atdot.
Sadalīšana nebija vēlama
Panākumu pamatā ir tas, ka veiksmīgs mežizstrādes uzņēmums netika sadalīts vairākās mazās firmās. Tās citviet sākotnēji it kā pelnīja ļoti daudz, radot aplamu priekšstatu par mežizstrādātāju milzīgo peļņu.
Laiks pierādīja, ka pareizākais risinājums bija saglabāt lielāku uzņēmumu, kuram ir attīstības perspektīva. Vispirms ne tik daudz pelnīt, bet investēt uzņēmuma attīstībā. Sākumā daudzi bija neapmierināti, nācās dzirdēt ne vienu vien pārmetumu, taču nu „Latsin” ir tur, kur ir, bet skauģi palikuši iepakaļ. Arī citās nozarēs stabilo uzņēmumu sadalīšana sīkās privātfirmās bija kļūda. Nu palēnām sākas pretējs process, bet laiks nokavēts.
Būtība nemainās
Šajos desmit gados uzņēmums mainījies tādēļ, ka ievērojami audzis strādājošo skaits. Esam palielinājuši ražošanu un strādājam ar augstvērtīgu mežizstrādes tehniku, bet uzņēmuma struktūra nav mainījusies –– nodarbojamies tikai ar mežizstrādi un mežsaimnieciskajiem darbiem. Pirms desmit gadiem tie bija jāizpilda saskaņā ar ilgtermiņa līgumu, bet tagad mežsaimnieciskos darbus izpildām konkursa kārtībā, ja mūsu piedāvātais izcenojums apmierina konkursa rīkotāju –– valsts akciju sabiedrību „Latvijas valsts meži”. Pretējā gadījumā strādā tas, kurš spēj piedāvāt zemāku cenu.
Jauna nozare
Šogad „Latsin” no koksnes atlikumiem cirsmās un malkas sāk ražot kurināmo šķeldu, tai izmanto arī zāģmateriālu atliekas. Plānojam sākt ražot arī kurināmās granulas. Tās arī izgatavo no pārpalikumiem cirsmās. Tas nepieciešams, lai ieviestu bezatlikumu tehnoloģiju un ļautu iegūt maksimālo peļņu no nopirktās cirsmas. Uz to mudina konkurence mežizstrādātāju vidū.
Granulas var izmantot ne tikai lielākos siltumražošanas uzņēmumos, bet arī pirvātmājās. Nepieciešams vien granulu dedzināšanai piemērots apkures katls. No cirsmu pārpalikumiem ražotās granulas ir līdzīgas tām, kuras top no skaidām. Arī siltumatdeve abiem produktiem līdzīga. Vienīgi mūsu ražotajām granulām sadegot rodas vairāk pelnu nekā no skaidām gatavotajām. Pasaulē arvien vairāk pieprasa bioloģiski tīru kurināmo, tāpēc šī ir laba iespēja ieņemt jaunu ražošanas nišu.
Vairāk darbavietu
Ražotnes atklāšana Jaunjelgavā paredzēta rudenī. Tas gan nenozīmē, ka radīsies ļoti daudz jaunu darbavietu. Cirsmu atlikumus savāks ar tehniku, arī ražotne būs automatizēta, kuras darbināšanai būs nepieciešami daži augstu kvalificēti speciālisti, arī apmēram divdesmit strādnieku.
Nākotne nebaida
No „Latsin” kā uzņēmuma, kurš izstrādā valsts mežu, protams, arī privāto, prasa tikai vienu –– ievērot Latvijas likumdošanu un kārtīgi padarīt darbu. Tā tas bija, kad mežu pārraudzīja tikai Valsts meža dienests. Tās tas ir arī pašlaik, kad valsts mežu apsaimnieko „Latvijas valsts meži”. Kā būs nākotnē, kad beigsies mežizstrādes ilgtermiņa līgumi, neviens pateikt nevar. Iespējams, tādus uzņēmumus kā „Latsin” izmantos par kontraktoriem valsts meža izstrādē –– samaksājot uzņēmumam par koku nozāģēšanu un pievešanu pie ceļa vai nogādāšanu līdz kādai zāģētavai. Droši vien uzņēmumus izvēlēsies konkursa kārtībā.
Bez cilvēka neiztikt
Lai strādātu ar augstražīgu mežizstrādes tehniku, nepieciešams kvalificēts darbaspēks –– vienam harvesteram vajag piecus operatorus.
Ne visu mežu var izstrādāt ar harvesteriem. Šī tehnika nākusi no Skandināvijas valstīm, kur dominē skujukoki. Mūsu cirsmās ir vairāku sugu koki, un tos nevar pietiekami racionāli sazāģēt ar šādu tehniku. Protams, ir tīraudzes, kur harvesters lieliski tiek galā. Žuburainu bērzu un apsi kvalitatīvi var sazāģēt tikai ar rokas zāģi. Ir cirsmas, kurās pēc harvestera nāk kokgāzēji un sastrādā harvesteriem ekonomiski neizdevīgos kokus, īpaši žuburainos. Ir cirsmas, kurās strādā tikai kokgāzēji.
Sāk ar forvarderu
Cenšamies piesaistīt jaunos speciālistus, jo uzņēmums, kurš nevēlas nodarbināt jaunatni, nevar augt. Lai spriestu par „Latsin” kadriem, jāizvērtē tā tapšanas vēsture. Kad sākām strādāt, Jaunjelgavas MRS nodarbojās ar mežizstrādi, bija augstu kvalificēti forvarderisti, kokvedējautomašīnu vadītāji un inženiertehniskais personāls. Tieši šie pieredzējušie cilvēki palīdz jaunajiem iejusties darbā.
Par harvestera operatoru nekļūst uzreiz. Sākumā cilvēks strādā ar vienkāršāku traktoru –– forvarderu, krāj nepieciešamo pieredzi, un tikai tad viņš iegūst tiesības strādāt ar harvesteru. Tas ir paaugstinājums darbā. Kā uzņēmuma vadītājs no padotajiem gaidu vienu –– laikā pareizi paveiktu darbu.
Juristi –– pārejoša mode
Grūti spriest, kāpēc cilvēki tik maz interesējas par darbu mežā. Varbūt tas ir nepareizs salīdzinājums, taču, manuprāt, viens harvestera operators Jaunjelgavā ir tas pats, kas viens jurists Rīgā. Domāju, pagaidām juristi ir modes lieta, bet ar laiku šī situācija mainīsies.
Par hloru neuztraucas
Vēl arvien aktīvi diskutē par celulozes rūpnīcas nepieciešamību Latvijā. Manuprāt, šis projekts ir nokavēts un kļuvis vecs un pat bīstams. Kaut vai tāpēc, ka somi celulozes balināšanai te vēlējās izmantot hloru.
Vides aktīvisti ļoti uztraucas, cik Latvijā nošaus vilku un lūšu, taču nez kāpēc viņi neuztraucas par to, ka Latvijas ūdeņus grasās piesārņot ar indīgām vielām. Kritiskus rakstus par šo tēmu neesmu lasījis. Celulozes rūpnīca Latvijai ir vajadzīga, taču ne tāda, kā šī.
Jāpērk par tirgus cenu
Nevienai celulozes rūpnīcai vai zāģētavai neko negarantē. Ne izejvielas, ne ko citu. Šīs rūpnīcas potenciālie būvētāji nāk pārāk pompozi, prasot garantijas. Jebkurš uzņēmums izejvielas pērk par tirgus cenām.
Par šo rūpnīcu diskutē pārāk ilgi. Jau tad, kad nodibināja „Latsin”, šādas rūpnīcas projekta izpētes grupa darbojās.
Bizness lai paliek uzņēmējiem
Sakarā ar celulozes rūpnīcas projektu „Latvijas valsts meži” nepareiza pieprasījuma dēļ sāka izstrādāt metodi kokmateriālu pārdošanai pie ceļa, lai sūtītu papīrmalku vēlamajā virzienā un lai mežizstrādātājiem nāktos pieņemt uzspiestus spēles noteikumus.
Apaļkoksnes pārdošana pie ceļa ir ilgtermiņa līguma variants, tikai piedāvāts savādākā veidā. Valsts pārāk daudz vēlas nodarboties ar biznesu, bet katram jāveic savs darbs. Valstij jāadministrē nodokļi, jārūpējas par likumdošanu. Bizness lai paliek uzņēmējiem.
Ja šī celulozes rūpnīca izejvielas iepirks par tirgus cenu, nevienu mežizstrādātāju tas negatīvi neietekmēs. Ja būs noteikta fiksētā cena, būšu neapmierināts. Kāpēc man kā privātuzņēmējam kaut kas jāpārdod lētāk par tirgus cenu? Veidojot celulozes rūpnīcas projektu, ignorēts pats pamats –– tirgus ekonomikas principi.
Vecākais darbinieks
Jaunjelgavietis Jānis Jukšs uzņēmumā „Latsin” strādā kopš tā dibināšanas. Pieredze mežsaimniecībā viņam gan ir daudz lielāka –– mežā nostrādāts jau vairāk nekā pusgadsimts.
–– Daudz kas mainījies, uzlabojies, — saka Jukša kungs. –– Kad sāku strādāt mežā, lielākoties staigājām kājām, zāģējām ar rokas zāģiem. Tikai vēlāk iepirka motorzāģus, mežizstrādes traktorus. Mežā izbūvēts ceļu tīkls, veikta meliorācija.
Modernas tehnoloģijas
Labi, ka Jaunjelgavas MRS vietā izveidojies stabils mežizstrādes uzņēmums, kurā izmanto jaunākās tehnoloģijas un tehniku. Tas ievērojami atvieglo darbu un uzlabo kokmateriālu kvalitāti. Agrāk kokmateriāli mežā pēc nozāģēšanas palika ilgāku laiku, koksne sāka zilēt, bojāties. Tagad pēc nozāģēšanas to tūlīt ved pārstrādes uzņēmumiem.
Piemēram, jaunākajā tehnikā ļoti daudz dara dators. Jaunākais uzņēmuma harvesters ne tikai kvalitatīvi nozāģē un sagarina koku sortimentos, bet arī uzmēra sazāģētā daudzumu, saglabā datora atmiņā un, beidzot izstrādāt cirsmu, nosūta informāciju firmas datoram Jaunjelgavā neatkarīgi no vietas, kur ir cirsma. Par tādām ērtībām, kādas ir šī traktora kabīnē, savlaik pat iedomāties nevarēja.
Esmu pārliecināts, ka nākotnē noteikti būs vēl kādi jaunumi, tehnika, kas mežā strādājošajiem palīdzēs vēl vairāk. Jau tagad esam sākuši cirsmā no zariem gatavot šķeldu. Arī tas ir kas jauns.
Pēc augstskolas uz mežu
–– Jaunie speciālisti, kuri tagad strādā uzņēmumā, ir daudz zinošāki un izglītotāki nekā savlaik mēs, –– tā Jānis Jukšs. –– Kaut arī jaunietis tikko pēc augstskolas, viņš jau gatavs darbam.
Mārtiņš Zvejnieks nesen sācis strādāt uzņēmuma par meža inženieri.
–– „Latsin” strādāju astoņus mēnešus, –– saka Mārtiņš. –– Te valda ļoti darbīga atmosfēra. Jau augstskolā uzzināju visu par uzņēmumu un neesmu vīlies.
Vērtē padotie
Katram SIA „Latsin” darbiniekam ir savs viedoklis par uzņēmuma prezidentu Vari Sīpolu. Tomēr visus vieno doma, ka viņš šajā amatā ir īstais cilvēks, kuram netrūkst ne pieredzes, ne enerģijas.
–– Sīpola kungs ir stingrs, prasīgs un atsaucīgs, –– saka Jānis Jukšs. –– Tas ir ļoti labi, ka no padotajiem prasa labi padarītu darbu. Tas palīdz uzņēmumam attīstīties. Darbs ir darbs, gadās dažādi sarežģījumi, taču, ja ko vajag, viņš cenšas problēmu pēc iespējas ātrāk atrisināt.
–– Ja Sīpola kungam kā uzņēmuma vadītājam vajadzētu likt atzīmi desmit ballu sistēmā, būtu jāliek vismaz deviņi, –– saka Mārtiņš Zvejnieks. –– Mazāk neiznāk.
