Vai nenotiks tā, ka, teiksim, maijvaboļu audzēšanas biedrības statūtus izstrādās Briselē un tie būs obligāti visām dalībvalstīm?
Vai nenotiks tā, ka, teiksim, maijvaboļu audzēšanas biedrības statūtus izstrādās Briselē un tie būs obligāti visām dalībvalstīm?
Acīmredzot jautātājs bažījas par to, ka Eiropas Savienība ar savu regulējumu iejauksies jautājumos, kuri svarīgi tikai konkrētajā vietā un neskar plašākas intereses, ka Eiropas Savienības birokrātija centīsies gūt tik lielu ietekmi, ka tas traucēs saimnieciskajai darbībai.
ES reglamentētās jomas nosaka Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (ar pēdējiem papildinājumiem — Nicas līgums). Jebkuram ES izdotam reglamentējošam dokumentam jābūt saskaņā ar kādu no Līguma pantiem.
Kaut arī jautātājs piemēru izvēlējies joka pēc, mēģināsim to izspēlēt līdz galam. Ja maijvaboļu audzēšana varētu ietekmēt vidi, tad būtu iespējams to regulēt saskaņā ar Līguma 174.—176. pantu. Tajos ir definēta vides saglabāšanas politika.
Vēsturē zināmi gadījumi, kad maijvaboles savairojušās tādos daudzumos, ka tās noposta mežus, nežēlojot pat priedes. Arī lauksaimniecībai radītie zaudējumi var būt ievērojami, īpaši cukurbietēm. Maijvaboļu kāpuri, savairojušies lielos daudzumos, posta augu saknes. Kāpuri dzīvo zemē un pirmajā gadā ēd tikai trūdvielas, otrajā gadā jau uzkož pa smalkai saknītei (biežāk koku), bet trešajā gadā aprij 3—4 gadus vecu kociņu pamatsaknes.
Ja maijvaboļu biedrībai paredzēta maijvaboļu audzēšana tādos daudzumos, ka to koncentrācija pārsniegtu videi pieļaujamo, tad iespējama vispirms Eiropas Komisijas iejaukšanās, bet galarezultātā statūtus varētu piespiest mainīt, atcelt pēc Eiropas tiesas spriedumu. Ievērojāt atšķirību? Nevis statūti jāapstiprina pēc pieņemšanas, bet to neatbilstības gadījumā tos var piespiest mainīt.
