Piecpadsmit Aizkraukles rajona jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvu no 16, kuri apguvuši 23. Vispārējo latviešu dziesmu svētku deju repertuāru, būs šo svētku dalībnieki.
Piecpadsmit Aizkraukles rajona jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvu no 16, kuri apguvuši 23. Vispārējo latviešu dziesmu svētku deju repertuāru, būs šo svētku dalībnieki.
Tā atzinusi deju speciālistu žūrija, kura 23. martā Aizkraukles pilsētas kultūras namā vērtēja dejotājus. Dejotāji Latvijā sadalīti sešās grupās — A, B, C, D, E un F. A (jauniešu deju kolektīvi, kuros ir 12 pāru) un F grupas (senioru kolektīvi) Aizkraukles rajonā nav. B un C grupā dejo jaunieši, D un E — vidējās paaudzes kolektīvi. Tikai kolektīvu vadītāju ziņā bija izvēlēties meistarības grupu un apgūstamās dejas, jo viņi vislabāk zina, uz ko dejotāji spējīgi. Skatē varēja vērtēt, cik pareiza bijusi vadītāju izvēle.
Izmanto katru mirkli
Svētdien jau no pulksten 10 Aizkraukles pilsētas kultūras namā valdīja liela rosība, jo katrā telpā bija apmeties kāds kolektīvs. Pusdienlaikā drebošām sirdīm uz skatuves devās deviņi jauniešu, bet pēcpusdienā — seši vidējās paaudzes deju kolektīvi, lai rādītu žūrijai, kā apguvuši svētku repertuāru.
Starpbrīdī vieni aktīvi diskutēja par to, kā veicies un ko varēja izdarīt labāk, bet otri turpat vestibilā izmantoja vietu un laiku, lai vēl izmēģinātu kādu soli.
“Buršu” otrais sastāvs kandidātos
Šī diena bija izšķirošā, tāpēc visi centās, cik spēja. No žūrijas lēmuma atkarīgs viss — vai lielais darbs, pacietība, slapjās muguras, sāpošās kājas, prieks un arī rūgtuma asaras bijušas tā vērtas. Negribējās ticēt, ka uz svētkiem kāds varētu arī netikt. Tomēr, tomēr…
Jauniešu kolektīvu C grupā Aizkraukles arodvidusskolas “Buršu” otrais sastāvs iekļuva tikai kandidātos. Viņiem apgūtās dejas žūrijai jārāda vēlreiz, ja sniegums būs labāks, dejotāji uz svētkiem brauks.
Žūrija dala punktus
Deju lieluzveduma “Mana pasaule” mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs Jānis Purviņš informē: “Visā Latvijā ieviesta vienota vērtēšanas sistēma. Kolektīvi, kuri iegūst no 23 līdz 25 punktiem, saņem pirmās pakāpes, ja ir no 21,6 līdz 22,9 punktiem — otrās pakāpes, ja no 20 līdz 21,5 — trešās pakāpes diplomu. Mēdz būt kolektīvi, kuriem mazāk nekā 20 punktu, taču arī viņi kļūst par svētku dalībniekiem.”
E grupā vidējās paaudzes deju kolektīviem trešās pakāpes diplomu ieguva Bebru pagasta dejotāji (vadītāja Ieva Filipsone), otrās pakāpes — Aizkraukles pilsētas kultūras nama kolektīvs (Una Stakle), Neretas “Sēļi” (Sandra Orlova) un Jaunjelgavas “Atvars” (Inese Ermansone).
Pieaugušos pavadīs bērni
D grupā, kurā dejo arī vidējās paaudzes kolektīvi, otrās pakāpes diploms Kokneses “Liepavotam” (Inta Balode). Par svētku dalībniekiem kļuva arī Iršu pagasta dejotāji (Inta Balode) un Aizkraukles pagasta “Aizkrauklis” (Inita Vilciņa). Uz svētkiem brauks arī bērnudārzu “Zīlīte”, “Gundega” un kolektīva “Kodoliņš” jaunākās grupas dejotāji, kuriem ar vidējās paaudzes dejotājiem iestudētas divas kopīgas dejas.
Augstākais novērtējums
C grupā jauniešiem trešās pakāpes diplomu saņēma Jaunjelgavas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs (Inese Ermansone) un Kokneses jaunieši (Kornēlija Reisnere). Pirmās pakāpes diploms Pļaviņu “Daugaviņai” (Jānis Reiters). Aizkraukles arodvidusskolas kolektīva “Burši” pirmais sastāvs diplomu neieguva, taču svētkos piedalīsies.
Meistarības augstākajā B grupā jauniešiem otrās pakāpes diplomu ieguva trīs kolektīvi — Jaunjelgavas “Kodoliņa” vecākā grupa (Gunita Krievāne), Vecbebru profesionālās vidusskolas “Kāre” (Sarmīte Plūme) un Aizkraukles pagasta “Pēda” (Una Stakle). Pirmā vieta Kokneses kultūras nama jauniešu deju kolektīvam (Kornēlija Reisnere). Koknesieši ieguva 24,2 punktus no 25 iespējamajiem. Līdz šim Latvijā notikušas trīs skates — Rīgas rajonā un Ogrē un tik daudz punktu B grupā vēl neviens nav ieguvis!
Neizprotams fenomens
Aizkraukles rajona deju kolektīvu virsvadītāja Una Stakle saka: “Kornēlijas Reisneres fenomens joprojām daudziem grūti izprotams. Viņas dejotāji vienmēr bijuši augstā līmenī. Daudzi lūdz padomu Reisneres kundzei, kā viņa to spēj panākt, taču vienkāršas receptes nav. Tā ir ilgu gadu pieredze un prasme strādāt. Daudziem viņa liekas pārāk stingra un prasīga, kas dažiem ir nepieņemami. Taču, kad koknesieši kārtējo reizi uzvar, prieks ir milzīgs.”
Una Stakle piebilst, ka žūrija šogad visus jauniešu deju kolektīvus novērtējusi ļoti augstu, jo svētku repertuārs šiem dejotājiem ir piemērots, tāpēc labi apgūts, grūtāk bijis vidējās paaudzes dejotājiem. Dažas dejas ir diezgan sarežģītas, īpaši lauku kolektīviem, kuriem mēģinājumi notiek retāk un cilvēki nedejo kopš mazotnes. Taču kopumā Aizkraukles rajona dejotāji labi pacentušies.
Desmitdaļai liela nozīme
“Diplomi — pirmās, otrās vai trešās pakāpes — ir dejotāju meistarības apliecinājums. Diplomu piešķir vienīgi ļoti labiem kolektīviem, un Aizkraukles rajonā tādu nesaņēma tikai četri. Piemēram, iršēniešiem pietrūka tikai punkta desmitdaļas. Par pašu labo veikumu liecina arī tas, ka mūsu kolektīvi iztikuši bez konsultantu aicināšanas no Rīgas. Ar visu galā tikuši paši vadītāji,” tā Una Stakle.
Darba vēl daudz
Uzrunājot dejotājus, deju speciālisti sacīja: “Skate ir pārskats padarītajam un arī starts nākamajam darbam, kura finišs būs Dziesmu svētki.” Atelpas nebūs līdz pat vasaras beigām — atzīst deju kolektīvu vadītāji.
Kornēlijas Reisneres jauniešiem, kuri ieguva pirmās pakāpes diplomu B grupā, Rīgā, Dailes teātrī, būs jāpiedalās finālskatē. Kopā ar vēl 25 Latvijas labākajiem kolektīviem viņi mēģinās iegūt maksimālos 25 punktus un labāko vietu uzvedumā Daugavas stadionā.
Aizkraukles rajonā plānoti vēl vairāki kopmēģinājumi, bet 31. maijā Jaunjelgavā notiks Aizkraukles rajona tautas mākslas svētki.
Ap Jāņiem katrs kolektīvs saņems uzveduma laukuma zīmējumu, pēc kura būs jāsagatavo dejas, kas nedaudz atšķirsies no tām, ko rādīja skatē. Un tad jau klāt paši Dziesmu svētki.
