Lietavas aizkavē graudu novākšanu. Zemnieki satraukti par ražas kvalitāti un iepirkuma cenām

Lauksaimniecības kooperatīvs “Latraps”, kuram graudu pieņemšanas un uzglabāšanas punkts atrodas arī Aizkrauklē, pirmo graudu kravu uzņēma 10. jūlijā. Lietavu dēļ pašlaik kravas auto plūsma uz pilsētu pierimusi, bet šis ir labs laiks, kad savāktos graudus transportēt uz ostu Rīgā.

Uzņēmuma tehniskais vadītājs Mārtiņš Dauksts teic, ka līdz šīs nedēļas lietavām kravas ar graudiem ienāca regulāri, bet, kā saka zemnieki, liela daļa ražas vēl palika uz lauka. Spēcīgo lietavu dēļ šonedēļ, visticamāk, kombaini uz lauka netiks. Par laimi, ziemas rapsis Aizkraukles pusē lielākoties esot nokults. Zemgalē gan, īpaši vēlākās šķirnes, vēl uz lauka. Komentējot šī gada ražu, Mārtiņš Dauksts saka, šogad apjoma ziņā tā ir laba, bet kvalitāte varētu būt augstāka. Proteīna daudzums tajos ir zemāks par vēlamo. Iespējams, tas ražošanas izmaksu ekonomijas dēļ — sējumi ir mazāk mēsloti. Tas netraucē graudus pārdot, lai gan tāpēc miltu izstrādājumi lētāki nekļūs.

Plāno palielināt uzglabāšanas jaudu

“Latraps” šogad graudu uzglabāšanas jaudu nav palielinājis, bet, domājot par nākotni, iesniegts projekts par jaunu uzglabāšanas bunkuru izbūvi. Iespējams, jau nākamajā gadā Aizkraukles kompleksu varētu paplašināt. Mārtiņš Dauksts saka, vajadzība pēc paplašināšanās ir milzīga. Pašlaik var uzglabāt tikai pusi no visa graudu daudzuma, ko iegūst Aizkraukles pusē. Pārējais graudu apjoms ir kustībā — cik tonnu ieved, tik apstrādā un jāizved. Pašlaik, strādājot ar esošo jaudu, daudz resursu jāiegulda loģistikā, graudus transportējot. Turklāt tas jādara īsā laikā, nenogaidot, kad graudu cena tirgū ir augstāka.

Uzrunātie graudkopji Aizkraukles novadā atzīst, ka ražas apjoms kopumā ir labs, bet iepirkuma cena par zemu. Rudziem tie ir 130 eiro par tonnu, kas nozīmē — labi, ja “izies pa nullēm”. Daži ir pesimistiski un saka — šis gads mazajiem zemniekiem atnāks ar bankrotu.

Nepietiekami mēsloti un slikti pārziemojuši

Andris Skudra, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības konsultants, stāsta, ka šī gada raža lielākoties atkarīga no pārziemošanas. Pagājušajā ziemā vairākas dienas janvārī bija kailsals, tādēļ izsala lielas rapša platības. Lauki, kuros maksimāli ievērotas visas audzēšanas prasības, izturējuši salu un dod labu ražu. Pagājušajā nedēļā, piemēram, Ķeipenes pusē, sākot kult ziemas kviešus, no tonnas sabira ap sešām septiņām tonnām, kas ir labs rezultāts. Mitrums — ap 17 līdz 19 procentu. Arī Andris Skudra atzīst, ka ražas kvalitāte ir zemāka, un par iemeslu sauc nepietiekamu mēslošanu.

Pašlaik, pārdodot ziemas kviešus ostā Rīgā, par augstas kvalitātes graudiem var saņemt 250 eiro par tonnu, bet zemākas kvalitātes — ap 200 vai pat mazāk, kas jau skaitās lopbarība.

Šogad rapša cena vienubrīd bija uzkāpusi ap 500 eiro par tonnu.

Kopumā Zemgalē pēdējās saulainajās dienās visu rapsi centās nokult, bet kviešiem laikam neatlika. Pagājušās nedēļas sākumā, izbraucot Latgales pusi, bija redzams, ka sējumi joprojām stāvēja nekulti.

Toties Zemgalē, ņemot vērā negaisa draudus, kombaini strādāja bez apstājas visu diennakti. Šonedēļ nokrišņu daudzums Zemgalē sasniedza vairāk nekā 100 milimetru. Tas nozīmē, ka nākamajās desmit dienās kombaini uz lauka netiks.