Pēdējā laikā vairāki žurnālisti masu saziņas līdzekļos aizgūtnēm cenšas attaisnot dažas augstas valsts amatpersonas, kuras bez Saeimas akcepta un pretēji tautas gribai pauž Latvijas atbalstu ASV iebrukumam Irākā.
Pēdējā laikā vairāki žurnālisti masu saziņas līdzekļos aizgūtnēm cenšas attaisnot dažas augstas valsts amatpersonas, kuras bez Saeimas akcepta un pretēji tautas gribai (80% Latvijas iedzīvotāju ir pret karu Irākā) pauž Latvijas atbalstu ASV iebrukumam Irākā.
Tas notiek arī bez atbilstošas ANO rezolūcijas. Dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka pēc Latvijas iniciatīvas tapis arī Austrumeiropas valstu jeb tā sauktā Viļņas desmitnieka paziņojums par atbalstu ASV.
Latvietim šāda iztapība rada neizpratni. Varbūt taisnība Jānim Jurkānam, kad viņš saziņas līdzekļos apgalvoja, ka Latvijai nekāda iniciatīva nebija jāizrāda, jo bija tikai jāparaksta no ASV saņemtais jau gatavais dokuments?
Vai mūsu varas elitei pēkšņi aizmirsies, ka tieši Amerika un Anglija Otrā pasaules kara laikā Teherānas un Jaltas konferencēs Baltijas valstis, tajā skaitā Latviju, nodevīgi atdeva Staļinam, tādējādi pieļaujot tās otrreizēju okupāciju? No tās sekām Latvija vēl šodien nav atbrīvota, un diezin vai tas jelkad notiks. Arī par šīs okupācijas laikā nodarīto cilvēku resursu, teritoriālo un materiālo zaudējumu atlīdzību no Krievijas ASV dzirdēt nevēlas. Tādēļ frāze, ka “Amerika nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju”, skan nepārliecinoši un liekulīgi, sevišķi, ja atceramies, ka ASV allaž ir vilcinājušās ar Latvijas neatkarības atzīšanu, ka tās nav atbalstījušas un nodrošinājušas mūsu valsts deokupāciju, kā to paredz 1949. gada Ženēvas konvencija, utt.
Nevar ignorēt faktu, ka citas lielākās pasaules valstis — Krievija, Ķīna, Vācija un Francija — izprot Buša iecerētā kara avantūristisko un neprognozējamo raksturu. Pret šo karu ir daudzas pasaules tautas, arī daļa amerikāņu, par ko liecina masu demonstrācijas un augstu ASV amatpersonu atkāpšanās no amatiem, protestējot pret prezidenta rīcību. Tas pats notiek Lielbritānijā.
Vai ignorēt vēstures mācības un patlaban pasaulē notiekošo vērtēt vienpusīgi ir saprātīgi un tālredzīgi?
Afganistāna un Čečenija pierāda, ka ar ieročiem nevar panākt sarunu ceļā risināmu problēmu atšķetināšanu, ka ar spēku brīvību mīlošām tautām nav iespējams uzspiest iebrucēju izvēlētu režīmu.
Pasaules žandarms jāaptur!
