Sabiedrībā arvien biežāk izskan negatīvi viedokļi par dažādām atkarībām. Mēs esam atkarīgi no alkohola, nikotīna, narkotikām, medikamentiem, azartspēlēm, datorspēlēm un pat sērfošanas internetā.
Sabiedrībā arvien biežāk izskan negatīvi viedokļi par dažādām atkarībām. Mēs esam atkarīgi no alkohola, nikotīna, narkotikām, medikamentiem, azartspēlēm, datorspēlēm un pat sērfošanas internetā. Daudzas mazdūšīgas sievas, kuras nevar izšķirties, kļūst atkarīgas no dzērājiem vīriem, kuri nestrādā un terorizē ģimeni. Šo uzskaitījumu varētu turpināt bez gala. Tomēr katrai medaļai ir divas puses.
Ja kādas atkarības “skavās” nokļūst bērns vai jaunietis, daudzi vaino ģimeni un skolu. Psihologi nemitīgi deklarē — ja ģimenē nav saskaņas un vecāki bērnam nevelta pienācīgu uzmanību, viņš laiku pavada ārpus mājām un atrod sev sliktus draugus, drīz vien kļūstot par kāda netikuma “vergu”. Lai bērns nenoklīstu neceļos, turīgi vecāki iegādājas datoru, un tad viņu lolojums, ja dators interesē, patiesi dzīvo mājās. Nereti pie viņa nāk draugi, un tā pusaudži pavada laiku.
Izrādās, atkal nav labi, jo bērns, lūk, kļūst atkarīgs no datorspēlēm un interneta. Mēs taču dzīvojam 21. gadsimtā, kad dators drīz būs katrās mājās. Nebūs varbūt tikai daļai pensionāru un cilvēkiem, kuri to neatzīst.
Kāpēc gan nosodīt bērnus, ja viņiem dators un sērfošana internetā ir ne tikai patīkams laika kavēklis, bet arī bezgalīgs izziņas avots? Katrs tur var atrast ko sev piemērotu. Nevar noliegt, internetā ir arī daudz negatīvu ziņu un tādu faktu, kuri bērniem nemaz nebūtu jāzina. Tomēr tāda ir dzīve, vardarbību un pornogrāfiju mēs lielās devās jau daudzus gadus redzam televīzijā.
Ja domājam tālāk, arī mīlestība ir atkarība. Mēs taču savam mīļajam cilvēkam vēlam tikai labāko, daudzreiz pat neslēpjam, ka nevaram bez viņa dzīvot. Tātad — arī tā ir atkarība. Viss kā apburtā aplī, kurā ne tikai katrs no mums ir no kaut kā atkarīgs, bet arī kāds cits ir atkarīgs no mums.