Aizkraukles rajonā patlaban sertificēts 720 tonnu labības šķirņu sēklas, tas ir tikpat, cik pērn.
Aizkraukles rajonā patlaban sertificēts 720 tonnu labības šķirņu sēklas, tas ir tikpat, cik pērn. Sēklu pārbaude turpinās, vairākās saimniecībās sēklu var arī nopirkt.
— Visvairāk Aizkraukles rajonā sertificēts vasaras kviešu, miežu un auzu. Ievērojami mazāk kartupeļu, griķu un zirņu, bet rapša sēkla jāpērk, jo to Latvijā ieved no Vācijas, Dānijas un Zviedrijas. Sēklaudzētāji saņem arī valsts atbalstu, — stāsta sēklu kontroles daļas Aizkraukles sektora vadītāja Marija Gricāne.
— Vai daudzās zemnieku saimniecībās izaudzēto sertificēto sēklu arī pārdod?
— Nē, zemnieku saimniecību īpašnieki daudzviet šķirnes sēklu audzē tikai pašu patēriņam. Ja nedaudz paliek pāri, tad pārdod. Liela pieredze šķirnes sēklas audzēšanā ir zemnieku saimniecībām “Vecsiljāņi” Bebros, “Staši” Kurmenē, “Jāņi” Neretas pagastā.
— Skrīveriešu un aizkraukliešu audzēto šķirnes sēklu pazīst visā valstī. Kā viņiem veicies pērn, vai karstā vasara nav traucējusi labai sēklu ražai?
— Viņiem karstums nekaitēja. Lieti noder pieredze, jo jau daudzus gadus Aizkraukles rajonā ļoti veiksmīgi augstvērtīgu zālāju sēklu ražo un realizē Skrīveru sēklkopības sabiedrība. Īpaši laba ir vasaras kviešu ‘Vinjett’ šķirnes sēkla. Kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle A” izceļas ar labo miežu šķirni ‘Rasa’ un griķu šķirnes ‘Anita Belorusskaja’ sēklu, bet Skrīveru zinātnes centrā šoziem pārbaudīta kvalitāte vairāk nekā 36 tonnām ilggadīgo zāļu sēklas.
Latvijā pazīst daudzas skrīveriešu selekcionētās zālāju šķirnes — sarkano āboliņu ‘Skrīveru agrais’, bastardāboliņu ‘Menta’, sarkano āboliņu ‘Skrīveru tetra’ un ‘Dīvaja’.
