Neretiete Valija Helda nule nosvinējusi 70 gadu jubileju. Lai arī liktenis Heldas kundzi nav žēlojis, viņa ir optimiste.
Neretiete Valija Helda nule nosvinējusi 70 gadu jubileju. Lai arī liktenis Heldas kundzi nav žēlojis, viņa ir optimiste. Tā dzīvot daudz vieglāk.
Viņa cenšas palīdzēt visiem, kuriem var, un tad ap sirdi pašai top gaišāk. –– Savlaik ar vīru dzīvojām lauku sētā, –– atceras Heldas kundze. –– Klājās grūti, arī veselība vairs nebija tik stipra, tāpēc pārcēlāmies dzīvot ciematā. Diemžēl vīrs ātri nomira, un nu jau kādu laiku jādzīvo vienai.
Nav jau tā, ka dzīvē ir tikai skumji brīži. Izīrēju istabu vecāko klašu skolniecēm, kuras mācās Neretas vidusskolā. Vienmēr bijušas jaukas un izpalīdzīgas meitenes. Tiekoties ar jauniem cilvēkiem, arī pašai šķiet, ka vismaz daži gadu desmiti pazūd, kā nebijuši.
Savlaik Heldas kundze bijusi čakla adītāja. Pašai, draugiem, radiem un paziņām adīti svīteri, zeķes, rakstaini cimdi. Taču nu adīklis jau vairākus gadus nolikts malā, jo pietrūkst spēka, un arī pirksti vairs neklausa.
–– Vēl pagājušajā vasarā varēju staigāt bez spieķīša, bet nu nezinu, kā bez tā varēšu iztikt, –– saka jubilāre. –– Ceļš slidens, pat uz pagasta centru baidos iet. Ļoti gaidu pavasari. Tad varēs doties pastaigās, šo to darīt dārzā. Žogmalē atkal sadīgs peoniju krūmi, un pašā vasaras viducī varēšu priecāties par krāšņajiem lielajiem ziediem. Savlaik audzēju arī asteres, taču tagad tikai ziemcietes.
Valijas kundze rūpējas arī par lielu vilku sugas suni.
–– Suns ir ļoti mierīgs un paklausīgs, –– tā Valija Helda. –– Man patīk, ja suns klausa uz vārda. Viņš prot dot ķepu, saprot vairākas vienkāršākas pavēles. Ar viņu jūtos droši.
Valijas kundze labprāt lasa laikrakstus. Visvairāk viņai patīk apraksti par ceļojumiem uz tālām zemēm, jo pašai nav izdevies nekur aizbraukt. Vienmēr bijis smagi jāstrādā. Ar interesi skatās arī filmas par dabu.
