Rozālija gandrīz katru mēnesi pasūta preces pēc kataloga. Nākot no pasta, viņa vienmēr mani apciemo. Man šķiet, Rozālija to dara tīšām, lai mani sāpinātu.
Rozālija gandrīz katru mēnesi pasūta preces pēc kataloga. Nākot no pasta, viņa vienmēr mani apciemo. Man šķiet, Rozālija to dara tīšām, lai mani sāpinātu.
Cik tad ilgi šādu nekaunību var ciest! Pirms Jaunā gada kādā katalogā pasūtīju divas pārsteiguma pakas, kurās bija solītas dažādas greznumlietas un sadzīvē noderīgi priekšmeti. Pasūtīju arī brīnumlīdzekli — ābolu etiķi, kurš ir labākais lieko tauku iznīcinātājs.
Todien, kad saņēmu paziņojumu ierasties pēc pasūtījuma, mana sirds strauji pukstēja. Iztēlojos, kā, apkārusies rokassprādzēm un gredzeniem, ieradīšos pie Rozālijas un izteiksmīgi, rokām plātoties, uzskaitīšu visas lietas, kuras pakā.
Pastā bija daudz sūtījumu, bet tik lielas kastes kā manējā nebija nevienam. Mani pārsteidza tikai tās vieglums. Kāds labums no tā tomēr bija — izstaigāju veikalus un iestādes, lai visi redz, ka neesmu nekāda ubadze. Kad mājās paku atvēru, mana sajūsma saplaka kā margarīna pikucis karstā pannā.
Lielajā kastē bija vairākas mazas kastītes, kurās bija man absolūti nevajadzīgas lietas — vecmodīgas saulesbrilles, taimers, galda nažu komplekts, divi sintētikas džemperīši, čības. No gredzentiņiem, rokassprādzēm, krellītēm ne vēsts. Es to ābolu etiķi laikam sūtīšu atpakaļ. Tagad jau novājēšu no kreņķiem — 30 latu iztērēju ne par ko! Indriķim nemaz nedrīkst teikt! Būs jāsamelo, ka naudu ziedoju kaut kādam piemineklim, bet atsūtītie nieki jāuzdāvina draudzenēm. Man tādus nevajag!
Izabella
