Grupa Aizkraukles novada ģimnāzijas skolotāju un skolēnu februārī bija Beļģijā, kur piedalījās starptautiskā projekta “Jaunie eiropieši atbildīgi par vides nākotni” kārtējā posmā.
Grupa Aizkraukles novada ģimnāzijas skolotāju un skolēnu februārī bija Beļģijā, kur piedalījās starptautiskā projekta “Jaunie eiropieši atbildīgi par vides nākotni” kārtējā posmā.
Beļģijā bija Diāna Koerna, Lelde Lauka, Ilze Urbāne, Anete Bērziņa, kā arī skolotāja Baiba Svenča, kura koordinē šo projektu, un direktors Leons Līdums.
Pirms trim gadiem Eiropā sāka darboties projekts “YEREF” — “Jaunie eiropieši uzņemas atbildību par vides nākotni”. Tas veltīts vides tīrības saglabāšanai, tāpēc mēs arī apkopojām informāciju par atkritumiem un vides piesārņojuma samazināšanas iespējām.
Projektā piedalās četru valstu skolēni un skolotāji no Latvijas, Lietuvas, Francijas un Beļģijas.
Beļģija bija lieliska vieta, kur gūt pieredzi par atkritumu šķirošanu. Šajā valstī cenšas pārstrādāt ikvienu atkritumu veidu. Arī iedzīvotāji par to rūpējas. Vai mēs būtu gatavi šķirot un arī maksāt par pašu radītajiem atkritumiem? Beļģi to dara ikdienā un saprot, ka vides nākotne ir atkarīga no viņiem pašiem.
Angļu valoda gluži kā dzimtā
Interesanti bija iepazīt citu kultūru, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā mūsu valstī un tuvākajās ārzemēs. Dzīvojot ģimenēs, dažās dienās izdevās iepazīt šo kultūru. Protams, sākumā uztraucāmies, jo sarunājāmies tikai angļu valodā, taču arī tas bija tikai ieguvums. Starp projekta dalībniekiem veidojās tuvas attiecības, un angļu valoda kļuva gluži kā dzimtā.
Mums bija vienreizēja iespēja iepazīt beļģu jauniešus, viņu ikdienu un izklaidi. Ir būtiska atšķirība starp latviešu un beļģu jauniešiem: Beļģijā savādāk domājošos mēģina izprast. Tur ikvienu uztver kā interesantu personību. Brauciens uz Beļģiju ļāva izvērtēt, salīdzināt savus uzskatus un paplašināja redzesloku.
Tā kā projekta mērķis ir samazināt vides piesārņojumu, ar īpašu interesi vērojām, kā to dara Beļģijā. Vislielāko uzmanību veltījām atkritumiem, to šķirošanai un pārstrādei. Katra ģimene atkritumus šķiro jau mājās, tad nodod atkritumu savākšanas uzņēmumiem. Turklāt par atkritumiem, ko vairs nevar pārstrādāt, jāmaksā.
Apmeklējām atkritumu vākšanas un pārstrādes rūpnīcu “Interleuven” kurā gan pārstrādā tikai ēdiena atlikumus un dārza atkritumus, veidojot no tiem kompostu. Arī ielas uztur tīras, jo par vismazāko piesārņojumu jāmaksā milzīgi sodi.
Raksta avīzei
Beļģijā iebraucām vēlā pēcpusdienā, tāpēc uzreiz devāmies pie ģimenēm, kurās mūs uzņēma. Otrajā dienā satikāmies Lēvenes skolā. Pirmais uzdevums bija salīdzināt “atkritumu ceļu” katrā dalībvalstī. Skolēni prezentācijās skaidroja šo situāciju savā valstī, lai vēlāk diskusijās meklētu pozitīvo un negatīvo. Vērtēja arī katras valsts skolēnu veidotos projekta logo un plakātus par vidi.
Nākamajā dienā kopīgi uzrakstījām rakstu par atkritumu pārstrādes rūpnīcā “Interleuven” redzēto. Rakstījām par projektu, par gūto pieredzi, draudzību un dzīvi ģimenēs. Šos rakstus apkopojām vienā kopīgā projekta avīzē.
Mūs ļoti viesmīlīgi uzņēma Lēvenes pilsētas domē, kur notika neliela pieņemšana. Aplūkojām domes ēku un uzzinājām interesantus faktus par tās vēsturi.
Vakariņas itāļu restorānā
Vienu dienu pavadījām vienā no skaistākajām Beļģijas pilsētām — Gentē. Vakariņojot itāļu restorānā, neformālā atmosfērā jaunieši un skolotāji iepazina cits citu tuvāk.
Aizkraukšanas dienā mums bija vienreizēja iespēja apmeklēt Latvijas vēstniecību Briselē. Nedaudz iepazinām arī Beļģijas galvaspilsētu, redzējām slavenākos arhitektūras pieminekļus. Brisele krasi atšķiras no iepriekš redzētajām pilsētām, jo te apvienojas visdažādākie arhitektūras stili.
Vafeles, šokolāde un frī kartupeļi
Projekts “YEREF” veltīts vides piesārņojuma samazināšanas iespējām, taču tas dod iespēju jauniešiem satikties un gūt draugus. Mums izdevās iepazīties ar patiesi interesantiem cilvēkiem un iegūt paziņas turpmākajam mūžam. Visas ģimenes, kurās dzīvojām, bija ļoti atvērtas un jaukas, jutāmies gluži kā mājās.
Beļģu ģimenes dzīve ir līdzīga latviešiem, bet, protams, ir dažas atšķirības. Dzīves līmenis Beļģijā ir daudz augstāks, tādēļ lietas, kuras mums šķita kaut kas jauns, ir pašas par sevi saprotamas. Šajā valstī cilvēki ir sapratuši, ka apkārtējā pasaule un tās tīrība ir atkarīga tikai no viņiem. Arī mums būtu pēdējais laiks mainīt attieksmi un kritiskāk vērtēt savu darbību.
Atšķirīgas ir arī sadzīviskas lietas. Mums bija iespēja nogaršot īstus beļģu mājas ēdienus. Beļģija ir slavena arī frī kartupeļiem, vafelēm, šokolādi un alu.
Atjauno viduslaiku pilsētu
Mēs redzējām vairākas Beļģijas pilsētas, taču viena atstāja īpašu iespaidu. Tā ir Lēvene, kurā dzīvojām. Lēvene ir netālu no Briseles, taču ļoti atšķiras no tās. Šajā pilsētā ir fantastika viduslaiku arhitektūra. Kara laikā Lēvene bija viena no pilsētām, kura cieta visvairāk. Vēlāk atjaunoja tieši tādu, kāda tā bija viduslaikos.
Ievērojamākā un skaistākā ēka ir pilsētas dome, kas celta kā “akmens grāmata”. Uz tās fasādes attēloti Bībeles notikumi, kā arī novietotas 236 akmens statujas — katra no tām attēlo kādu Lēvenei svarīgu vēsturisku personu.
Šī ir lielākā studentu pilsēta Beļģijā, jo tajā ir daudz universitāšu. Tādēļ ielās sastopam dažādu nacionalitāšu jauniešus, kuri atbraukuši studēt no visas pasaules.
Šis brauciens atmiņā saglabāsies vienmēr, jo Beļģijā piedzīvotas neaizmirstamas lietas, gūta pieredze un satikti interesanti cilvēki.
Lelde Lauka, Aizkraukles novada ģimnāzijas 10. a klases audzēkne
