Otrdienas rītā autovadītājiem, kuri Aizkrauklē brauca pa Skolas ielu, nācās šķērsot teju 70 metru garu un vietām vairāk nekā 30 centimetru dziļu peļķi.
Otrdienas rītā autovadītājiem, kuri Aizkrauklē brauca pa Skolas ielu, nācās šķērsot teju 70 metru garu un vietām vairāk nekā 30 centimetru dziļu peļķi. Šis ielas posms bija pārvērties kanālā ar prāviem peldošiem ledus gabaliem.
Skolas ielā torīt radās ne viens vien sastrēgums, jo automašīnu īpašnieki, kuri nebija pārliecināti par sava braucamā spējām pārvarēt šādu šķērsli, mēģināja apgriezties un izvēlēties citu ceļu. Ne visiem tas izdevās pietiekami veikli, jo pie Aizkraukles bankas filiāles ēkas ielas braucamā daļa ir visai šaura.
Vēlāk izrādījās, ka vismaz divu braucamo īpašnieki sadursmēs ar ledus gabaliem bija pazaudējuši valsts numura zīmes. Tās atrada pēc tam, kad ūdens sāka plūst lietusūdens novadīšanas sistēmā.
–– Milzīgā peļķe Aizkrauklē ir lielākā pēdējo gadu laikā. Tā izveidojusies tāpēc, ka aizsalušas restītes virs lietusūdens novadīšanas sistēmas, –– saka SIA „Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināts” direktors Ivars Sekacis. –– Mūsu uzņēmuma un novada domes noslēgtais līgums paredz, ka divas reizes gadā lietusūdens novadīšanas sistēmu tīrām no smiltīm un citiem atkritumiem. Regulāra uzraudzīšana nav paredzēta. Ja būtu noslēgts atbilstošs līgums, nebūtu nekādu problēmu uzmanīt, lai šādas peļķes ielās neveidojas. Arī šajā gadījumā –– tikko iztīrīja aizsalušās restītes, dažu minūšu laikā ūdens aiztecēja.
Lietusūdens novadīšanas problēmas Aizkrauklē rodas jau kuro pavasari. Arī pēc lielākām lietavām daudzās vietās pilsētas ielas klāj dziļš ūdens. Diemžēl nevienam nav uzdots regulāri gādāt, lai šādas situācijas neveidotos. Kamēr sūdzība nonāk novada domē, dod rīkojumu problēmu novērst, paiet ilgs laiks.
