Par šaušanas sporta popularizēšanu un uzvaru pasaules veterānu spēlēs Melburnā Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons saņēmis Latvijas Valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Par šaušanas sporta popularizēšanu un uzvaru pasaules veterānu spēlēs Melburnā Skrīveru pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Jansons saņēmis Latvijas Valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
–– Biju ļoti pārsteigts, kad uzzināju, ka man piešķirts šis apbalvojums, –– saka Pēteris Jansons. –– Vēlāk noskaidroju, ja apbalvojumam mani izvirzījusi Aizkraukles rajona padome.
Ar šaušanu nodarbojos jau sen. Mans tēvs savlaik bija mednieku kolektīva vadītājs. Skrīveros bija vieta, kur trenēties stenda šaušanā. Mani šaušana interesēja, tāpēc sāku trenēties. Pirmais treneris man bija tēvs. Pēc divu gadu treniņiem izpildīju PSRS sporta meistara kandidāta prasības, bet 1971. gadā kļuvu par sporta meistaru un iekļuvu PSRS junioru izlasē. Sākās treniņnometnes, kuras dažkārt ilga pat mēnesi. Atlases sacensībās Eiropas junioru čempionātam ieguvu otro vietu, taču uz ārzemēm mani nepalaida. Vecāki bija represēti, un arī mani uzskatīja par politiski neuzticamu.
Visvairāk kremta tas, ka vienlaikus ar šo Eiropas junioru čempionātu notika PSRS mēroga sacensības, kurās ieguvu divus punktus vairāk nekā tā gada Eiropas čempions. 1980. gadā pārtraucu nodarboties ar stenda šaušanu un ieroci rokās ņēmu tikai medībās.
Stenda šaušanā vaļasprieka līmenī atsāku trenēties tikai 1997. gadā pēc tikšanās ar olimpieti Borisu Timofejevu. Savlaik jau esmu bijis viņa treneris. Uzskatu, ka šaušanā viņš ir galvastiesu pārāks par mani. Par to, ka uzvarēju veterānu spēlēs Melburnā, jāpateicas Borisa Timofejeva precīzi veidotajam treniņu grafikam. Boriss gatavojas 2004. gada olimpiskajām spēlēm Atēnās. Atkal esmu viņa treneris un menedžeris.
Un kā ar paša nākotnes plāniem? Viss atkarīgs no iespējām iegūt finansiālos atbalstītājus.
–– Liela problēma ir atrast piemērotu treniņu vietu, –– saka Jansona kungs. –– Kurā katrā vietā šaut nedrīkst. Latvijā ir labas šautuves, taču līdz tām jāmēro tāls ceļš. Arī Skrīveros savlaik bija treniņu vietas, bet nu to vairs nav.
