Lauki nav tas pats kas lauksaimniecība, skaidrojot ES atbalsta politiku, neapnīkstoši atgādināts. Cik ilgi atgādināt? Paskaties aiz loga: kādi Latvijas lauki bijuši, tādi ir.
Lauki nav tas pats kas lauksaimniecība, skaidrojot ES atbalsta politiku, neapnīkstoši atgādināts. Cik ilgi atgādināt? Paskaties aiz loga: kādi Latvijas lauki bijuši, tādi ir. Bet varbūt var arī savādāk? Var! Kā? Ko? Par cik? Lauku attīstības plāna projektā piedāvāti pavisam konkrēti “spēlaces noteikumi”. Vai tev tie der?
Apspriež atdzīvināšanas projektu
Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) kopā ar Zemkopības ministriju sagatavojis Lauku attīstības plāna projektu. Šis dokuments kalpos par pamatu, lai Latvija varētu saņemt Eiropas Savienības maksājumus lauku attīstībai. Kas tā 228 lappusēs noteikts?
Tajā LVAEI precīzi izrēķinājis iespējamo lauku attīstības modeli trijiem gadiem pēc Latvijas iestāšanās ES par visu iespējamo atbalsta naudu — 260 miljoniem latu.
Pēc lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem, 67% no kopējā saimniecību skaita 2001. gadā produkciju ražoja pašu patēriņam. Nav izmantota piektdaļa (21%) no lauksaimniecības zemes. Zeme divreiz vairāk — aptuveni 44,6 tūkstoši hektāru — aizaugusi ar krūmiem, nekā to nopirkuši ārzemnieki. Emigrēšanas uz pilsētām rezultāts ir ekonomiski mazapdzīvotu un “aizaugušu” teritoriju palielināšanās.
Lauksaimniecībai nelabvēlīga
Pēc ES kritērijiem, 86% no valsts kopējās platības aizņem lauksaimniecībai nelabvēlīgie apvidi. Paradoksāli, bet zeme pēc ES definīcijas var būt auglīga, taču tik un tā lauksaimniecībai nelabvēlīga. Jo tās “pieskaitīšanai” pietiek ar zemiem ienākumiem no lauksaimniecības un darbaspēka mukšanu uz pilsētām. Latvijā šādās teritorijās ir 2,12 miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantotās zemes jeb 85,6% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes valstī.
Lauksaimniecībai nelabvēlīgajiem apvidiem (Latvijas teritorijai, izņemot Rīgas, Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajonu) trijos gados paredzēta vislielākā summa — 246 miljoni eiro (ap 150 miljonu latu). Atbalstu varēs saņemt zemnieks, kura īpašumā vai lietošanā ir vismaz 3 ha (bioloģiskās lauksaimniecības gadījumā — 1 ha) lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šīs piemaksas būtībā garantē tiešos maksājumus 100% apmērā no ES līmeņa. Pieskaitiet hektārmaksājumam 52 latu apmērā atbalstu nelabvēlīgajai zemei 48 vai 52 latus (atkarībā no tavas saimniecības atrašanās vietas). Vismaz simt latu garantēti.
Eiropas vides aizsardzības politika dod iespēju maksāt kompensāciju tiem zemniekiem, kuru lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir vides liegumu (dabas rezervātu, saudzējamo biotopu) teritorijās. Latvijā tādi ir 87 700 hektāru, un visiem to apsaimniekotājiem vēl bez hektārmaksājumiem, arī nelabvēlīgās zemes piemaksas, papildus par zemes neapstrādāšanu atlīdzinās no 22 līdz 28 latiem par hektāru.
Labāk strādāt nekā pensionēties
Ļoti daudz zvanu pa EIROINFO tālruni saņem tieši par iespēju pensionēties agrāk. Dažs tikai tāpēc tur savu saimniecību, lai sagaidītu Eiropu un tad ietu pensijā. Pēc 2001. gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem, vecumā no 50 līdz 59 gadiem ir 20,5 procenti lauku saimniecību īpašnieku, tātad katrs piektais varētu ātrāk iet pensijā, bet…
Pēc Lauku attīstības plānā izvirzītajiem nosacījumiem, saimniecības īpašnieks var pretendēt uz priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, ja ir vismaz 55 gadus vecs, bet vēl nav sasniedzis valsts pensijai atbilstošo vecumu, un ja saimniecības lielums ir vismaz 3,8 ekonomiskās vienības, tas ir, aptuveni 15 govju vai 24 hektāri graudaugu platību. Turklāt vismaz 10 gadu nodarbojies ar lauksaimniecību.
Maksimāli iespējamo pensiju — 700 latu — noteikusi ES direktīva, bet minimālo — 93,3 latus — aprēķinājis Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts. Pensijas lielumu aprēķinās pēc formulas, un tas būs atkarīgs no saimniecības ienākumu lieluma.
Ko gan dod, ka priekšlaikus pensionēties varēs neatkarīgi no tā, vai zemnieks ir fiziska persona vai juridiska saimniecība, vai SIA? Retais ar zemnieku saimniecības reģistrācijas dokumentiem vai darba līgumu varēs pierādīt, ka pēdējos 10 gadu būtu strādājis lauksaimniecībā. Pēc VID atskaites par 4 pēdējiem gadiem jāpierāda, ka saimniecisko ienākumu lielākā daļa saistīta ar lauksaimniecisko darbību (zemteksts: jābūt maksātiem nodokļiem). Vai šis Lauku attīstības plānā noteiktais slieksnis nav par augstu?
Vēl iespēja šķirnes dzīvnieku un augu audzētājiem saņemt ikgadējus maksājumus. Piemēram, par Latvijas brūno govi — 80 latu, Latvijas zilo govi — 150 latu, Latvijas balto cūku — 90 latu, par Latvijas tumšgalvi aitu — 60 latu, par Latvijas šķirnes zirgu — 220 latu. Šķirnes augu audzēšanai gan šis atbalsts būs tikai par 4 hektāriem un ne vairāk kā par 0,1 hektāru vienam, bet arī šī summa par mazo lauciņu būs 50—160 latu.
Nebijuši lielais atbalsts lauksaimnieciskajai ražošanai un augstais slieksnis agrās pensijas saņemšanai piespiedīs ne vienu vien piecdesmitgadnieku “palikt vagā”, kamēr vien rokas tur. Ja 24 hektāru īpašnieks aiziet pensijā, viņš mēnesī saņems 93 latus lielu pensiju, bet, ja nē — vēl lielāku piemaksu par vienu hektāru (lauksaimniecībai nelabvēlīgajā apvidū). Izdevīgāk strādāt nekā pensionēties. Vai tu to spēsi?
Ja nu vienīgi ar saimniecības nodošanu jaunās paaudzes rokās ļaut izmantot visu iespējamo atbalstu — gan tiešos maksājumus, gan pensiju, gan arī vienreizējo atbalstu jaunajam zemniekam saimniecības modernizācijai līdz 15 tūkstošu latu apmēram. Bet atkal jautājums: jaunajam jābūt arī profesionāli sagatavotam. Cik pamatīgu lauksaimniecisko izglītību prasīs: augstāko, lauksaimniecības skolas vai kursus?
Ainavu sāks veidot ar ušņu eglēm
25,8 miljonus eiro nodomāts tērēt bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai — lai to skaits no 330 trijos gados pieaugtu līdz 550. Atbalstu var saņemt ik gadu par katru hektāru, piemēram, sertificētai bioloģiskajai saimniecībai — 45 latus, bet saimniecībai pārejā uz bioloģisko ražošanu — 80 latu. Plānā paredzēts, ka šīs piemaksas pienākas arī tad, ja saņem maksājumus par lauksaimniecībai mazāk labvēlīgiem apvidiem.
Uz lauku ainavas veidošanu, uz ko cer daudzi zemes īpašnieki — pilsētnieki, plānots iet daudz lēnāk. Tā sakot, sākt tikai ar zāles pļaušanu un nezāļu apkarošanu. Par zālāju vēlo pļaušanu (pēc 10. jūlija) varētu maksāt Ls/ha 39, bet… tagad vēl negādāt sējumus gājputnu barošanai, nesēt zālājus ap dabas, kultūras un vēstures pieminekļiem, nestādīt kokus un krūmus ainavai un neizveidot pastaigu joslas. Jautājums pie loga sēdošajam: vai tev ir pieņemami agrovides plānus izstrādāt tikai 2007. gadā? Tās vietā “ainavas” tikai ap grāvjiem — piedāvāts izveidot veģetācijas buferjoslas gar upēm, ezeriem, ūdenskrātuvēm un meliorācijas grāvjiem, maksājot Ls 73,2 par hektāru. Un nezāļu (arī latvāņu) apkarošanas pabalsti aizlaistajās zemēs…
Ir šie daži jautājumi, un tev to būs vairāk. Pats svarīgākais — lai tie nenāk par vēlu!
Lauku attīstības plāna projekts nodots sabiedriskajai apspriešanai, pašu projektu gan nekur nenesot. Kā to izlasīt — pa Saeimas ES informācijas centra EIROINFO tālruni vaicā daudzi zemnieki. Vai meklēt avīzē? Laikam jau nedz rajona laikrakstam, nedz “Lauku Avīzei”, nedz arī “Latvijas Vēstnesī” nebūs vietas divsimt lappusēm. Ja nav iespējams šo dokumentu pārpublicēt no Zemkopības ministrijas interneta mājaslapas, iesaku ikvienam, kurš ainu aiz loga grib mainīt, vērsties savā pašvaldībā vai asociācijā un kopīgi formulēt savus priekšlikumus. Ikviena nosacījuma mainīšana kaut par dažiem hektāriem vēlāk var ietekmēt ļoti daudzus lauku iedzīvotājus.
