Ja Latvija šī gada 20. septembrī referendumā nobalsos par iestāšanos Eiropas Savienībā, 2004. gada 1. maijā tā kļūs par ES dalībvalsti, bet dažus gadus vēlāk nacionālo valūtu latu aizstās Eiropas vienotā valūta eiro.
Ja Latvija šī gada 20. septembrī referendumā nobalsos par iestāšanos Eiropas Savienībā, 2004. gada 1. maijā tā kļūs par ES dalībvalsti, bet dažus gadus vēlāk nacionālo valūtu latu aizstās Eiropas vienotā valūta eiro (prognozē no 2006. līdz 2008. gadam).
Ja noguldījumi bankā ir latos, tad tobrīd, kad ieviesīs eiro, latu noguldījums un saņemamie procenti automātiski pēc stingri fiksēta kursa tiks pārvērsti eiro. No iestāšanās brīža latu piesaistīs eiro, bet pēc pārejas uz eiro latus konvertēs pēc šī pārejas kursa. Savukārt ASV dolāru konti uz eiro pārrēķināti netiks, jo dolārs turpinās būt apgrozībā.
Banku speciālisti prognozē, ka noguldījumu vērtība tāpēc nemazināsies.
Cits faktors, kas saistīts ar eiro ieviešanu un noguldījumu vērtību, ir cenu izmaiņas pēc eiro ieviešanas. Eirozonas valstīs patlaban daudz diskutē par cenu kāpumu, ko it kā izraisījusi eiro ieviešana, tomēr “Eurostat” statistika nebūt neliecina par paaugstinātu inflācijas kāpumu — 2002. gada pirmajos 10 mēnešos vidējais gada patēriņa cenu pieaugums eiro zonā bija tikai 2,2%. Šis pieaugums ir pat mazāks nekā pirms skaidrā eiro ieviešanas 2001. gadā — 2,5%.
Taču dažās valstīs vairākām precēm un pakalpojumiem cenas patiešām pieauga vairāk nekā parasti. Cenas dažviet ir palielinājušās (dažiem pārtikas produktiem, tabakai un pakalpojumiem (sabiedriskā ēdināšana, ķīmiskā tīrīšana u. c.), kuri tiek lietoti ikdienā un kuru cenu izmaiņas tāpēc labi pamanāmas. Diemžēl nevar noliegt, ka daudzi mazumtirgotāji savtīgi izmantojuši eiro ieviešanu, noapaļojot cenas uz augšu.
Domājams, ka Latvijas gadījumā nevajadzētu bažīties par paaugstinātu cenu kāpumu līdz ar eiro ieviešanu. Tas lielā mērā saistīts arī ar Latvijas iedzīvotāju pirktspēju —cenu kāpumam jāatbilst pirktspējas un pieprasījuma izmaiņām.
