Pavasara sākuma pirmā nedēļa aizritējusi raiba kā dzeņa vēders. Brīžiem priecīgi, reizēm skumji, diemžēl neiztiekot arī bez skandāliem.
Pavasara sākuma pirmā nedēļa aizritējusi raiba kā dzeņa vēders. Brīžiem priecīgi, reizēm skumji, diemžēl neiztiekot arī bez skandāliem.
Tikpat negaidīti, kā uzplaiksnījusi, izdzisa doma par Valsts prezidentes pirmstermiņa vēlēšanām. Pēdējās dienās par šo jautājumu vien runāja, vētījot visus “par” un “pret”, notiekošajā iesaistot arī pašu Valsts prezidenti Vairu Vīķi—Freibergu. Jau bija nolemts, ka 12. martā Saeima prezidenti vēlēs un ka darbu turpinās pašreizējā Valsts prezidente. Pat saskaitītas balsis “par”, kuras vēstītu par neapšaubāmu Vairas Vīķes—Freibergas uzvaru. Opozicionāri gan solīja vēlēšanām izvirzīt savu kandidātu, bet tas šķita nopietni. Tā teikt — kaut ko darīsim tikai darīšanas dēļ.
Taču tad premjers Einars Repše pēkšņi paziņoja, ka pirms laika plānotās vēlēšanas nenotiks. Gaidīs vasaru. Kādēļ tā? Lai nevienam nerastos ne mazāko šaubu par vēlēšanu likumību. Tā arī nekļuva skaidrs, kādēļ vispār bija vajadzīgas šīs sarunas par pirmstermiņa vēlēšanām? Ideja par prezidentes pārvēlēšanu trīs mēnešus pirms noteiktā laika esot radusies valdošās koalīcijas un premjera brokastu laikā. Kurš to pirmais ieteicis? Neviens “neatceras”. Tas varbūt pat nav svarīgi, jo fakts paliek fakts. Kādēļ tāda steiga? Diemžēl to neviens ne Saeimā, ne valdībā paskaidrot nevar. Vēlēsim, un lieta darīta!
Neticu, ka sasteigtās vēlēšanas grasījās rīkot lielas mīlestības pret prezidenti dēļ. Skaļi jau deklarēja, ka prezidentei jādod iespēja darbu turpināt, taču noteikti ir arī kāds politisks motīvs, kuru sabiedrībai neatklāj, tāpat kā paātrināto vēlēšanu idejas autoru.
Kad nu šo ideju īstenot neizdevās, valdība naski meklēja vainīgos. Un atrada. Tie esot žurnālisti, kuri premjera brokastīs izteikto domu esot “nozaguši” un steigšus vēstījuši citiem. Repše teic, ka doma par prezidentes pirmstermiņa vēlēšanām nemaz neesot bijusi domāta paušanai sabiedrībai, bet tikai pašiem tās autoriem. Interesanti gan, kad par to uzzinātu pārējie, ja ne žurnālistu izplatītā informācija? Pie tam to sniedzis kāds no Repšes vadītā kabineta, neba nu žurnālisti aiz durvīm brokastu sarunas noklausījās. Ja ne tā, par vēlēšanām varbūt uzzinātu tikai 12. marta priekšvakarā. Kur tad paliek pirms Saeimas vēlēšanām deklarētais atklātības princips?
Ar negaidītu pavērsienu pārsteidza veselības ministra Āra Audera un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāja Valda Zatlera ieilgušais konflikts. Ar Einara Repšes rīkojumu Auderam “ienaidnieks” jāatjauno amatā. Ja jau Zatlers tiešām rīkojies nelikumīgi, viņš jāsoda, bet nu iznāk pretēji — Auders direktoru no amata atstādināja, visu pasauli piekliedza, nu amatā atkal atjauno. Kā tad paliek ar apvainojumiem nekvalitatīvu implantu tirdzniecībā un naudas iekasēšanā no pacientiem? Ja jau tādi pārkāpumi bijuši, vainīgajiem jāsaņem sods. Tā vien šķiet, ka Zatlera lieta ir no mušas uzpūsts zilonis un novērš uzmanību no daudz svarīgākiem notikumiem. Arī no paša Āra Audera, kuru vēl pavisam nesen vainoja līdzekļu izšķiešanā. Lai glābtu savu ādu, viņš “zem tanka riteņiem” pameta kādreizējo kolēģi un priekšnieku Zatleru.
Nav dūmu bez uguns — gan jau slimnīcā tiešām bijuši pārkāpumi, un kam gan par tiem labāk zināt, ja ne personām, kuras slimnīcā strādājušas. Pats tagadējais veselības ministrs savulaik izmantojis tos pašus implantus, kuru kvalitāti nu apšauba. Interesanti, kādēļ Auders neprotestēja jau tad? Demokrātiskā valstī šāds ministrs no amata sen būtu atkāpies. Tikai ne Latvijā. Te tādus brīnumus nesagaidīt. Pat premjers aizstāv nogrēkojušos partijas biedru, paziņojot, ka pret valdību vērsta nomelnojoša kampaņa.
Īsti neatbildēts arī jautājums par “Latvenergo” valdes atstāšanu amatā. Vairāk nekā mēnesi ilgušās peripetijas ar valdes locekļu lielajām algām, atlaišanas kompensācijām un finanšu pārkāpumiem (atkal finanses un pārkāpumi!) beidzās vienīgi ar rājienu. Nu nopēra sliktos zēnus! Bet viņi tikai smaida un turpina tādā pašā garā. Drīzāk pūcei aste sāks ziedēt un slotaskātam lapas plaukt, nekā mainīsies “Latvenergo” valdes attieksme. Jo neviens viņiem neko nespēj padarīt. Konstatēja finanšu pārkāpumus — kas par to? Draudēja no darba atlaist — nu un tad, neatlaida! Izteica rājienu — nu un? Ne tādi vien pārmetumi dzirdēti! Turklāt par daudzajiem algās un prēmijās saņemtajiem tūkstošiem var norīt ne tādu krupi vien. Ja kādam valdes darbs nepatīk, lai griež galvu uz otru pusi. To skaidri lika saprast “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, sakot, ka bez pārkāpumiem tik lielu uzņēmumu vadīt nav iespējams. Tātad gaidīsim jaunus brīnumus, par kuriem atkal maksāsim mēs, elektroenerģijas lietotāji.
Pagājušā nedēļa bija zīmīga latam — 5. martā apritēja desmit gadu, kopš apgrozībā laists pirmais mūsdienu pieclatnieks. Nauda, kuras dažiem ir ļoti daudz, bet lielākajai tautas daļai tomēr pārāk maz. Pasaulē par latiem nebrīnās kā par ko neredzētu. Tie ir ne tikai maksāšanas līdzeklis, bet arī nacionālais simbols, latviskā gara paudēji. Norvēģiem, kuri Latviju rādīja kā balalaiku un krievu matrjošku zemi, vajadzēja kaut mūsu kultūras zīmēm rotātos latus apskatīt. Vismaz nelielu, bet pareizu priekšstatu par mūsu zemi gūtu. Žēl, bet divdesmitgadu jubileju Latvijas lats nepiedzīvos. Visai drīz tā vietu ieņems bezpersoniskais eiro — vienāds visā plašajā Eiropā. Mūsu govīm un lašiem rotātās monētas paliks vien vēsturei.
Kas zina, varbūt lata jubilejas vietā varēsim svinēt Nacionālās bibliotēkas gadadienu. Ministru kabinets otrdien beidzot pieņēmis jaunu bibliotēkas celtniecības likumu, kurš jāīsteno līdz 2008. gada 18. novembrim. Kultūras ministre Inguna Rībena cer, ka nu iestrēgušais bibliotēkas projekts iekustēsies un ka gaismaspils Latvijā reiz būs. Vienīgi nav skaidrs, kur ņemt celtniecībai nepieciešamos 80 miljonu latu, jo valsts budžetā tādas naudas nav. Diemžēl nav arī garantijas, ka pat tad, ja nauda būs, tā neaizplūdīs pa citiem ceļiem. Vairāk nekā miljons latu bibliotēkas projektam jau iztērēts, bet nav nokārtotas pat zemes īpašuma lietas.
Sestdien uz ielas nemanīju nevienu vīrieti, kuram rokās nebūtu ziedu. Gan jauni, gan veci steidza sveikt savas sievietes. 8. marts pamazām atgriežas mūsu ikdienā kā svētku diena. Jauka, skaista un saulaina!
