13. februāra laikrakstā “Staburags” publicēti divi raksti — “Bez vainas vainīgie” (E. Vītols) un “Daugavu “izkāš” citi” (P. Gailītis).
13. februāra laikrakstā “Staburags” publicēti divi raksti — “Bez vainas vainīgie” (E. Vītols) un “Daugavu “izkāš” citi” (P. Gailītis). Abi kungi vaino makšķerniekus, ka viņi, lūk, esot vainīgi zivju krājumu izsīkumā Pļaviņu ūdenskrātuvē.
Aicinu šos kungus un līdzīgi domājošos pārskatīt skaitļus un faktus, kuri lasāmi tajā pašā laikrakstā.
2002. gadā 126 likumīgajos tīklos nozvejoja 41,8 tonnas zivju. Tajā pašā laikā zvejots ar 337 nelikumīgiem tīkliem. Kopā 463 — gandrīz trīs reizes vairāk nekā likumīgo. Ja vēl pieskaitītu 484 tā saucamos “televizorus”, tad, maigi sakot, nozveja varētu svārstīties no 150 līdz 160 tonnām gadā. Skaitlis ir pamatīgs.
Naivi būtu domāt, ka inspekcijai pa spēkam 40 kilometru garo ūdenskrātuvi simtprocentīgi iztīrīt no nelikumīgiem tīkliem. Izņemto tīklu vietā liek jaunus, jo viens maksā tikai 5 līdz 7 latus.
Autoriem nav taisnība, ka zvejo tikai dažus mēnešus vasarā. Daudzi to dara arī ziemā. Ja neticiet, biežāk aizejiet uz tirgu. Paši redzēsiet zivju tirgotājus, un lomā nebūt nav tikai lielās zivis. Starp tirgotājiem gan neredz neviena makšķernieka.
Tikai lielās zivis esot spējīgas nārstot. Bieži spiningojot sastopos un aprunājos arī ar tīklu zvejniekiem. Sarunās gandrīz vienmēr izskan frāze — jā, pirmajos gados, kad sākās tīklu zveja, lomi bija pasakaini. Bet tagad, sevišķi rudens pusē, tīkli nostāvējuši vairākas dienas, bet loms — 4 līdz 5 plicīši. Dažreiz pat neviena.
Makšķernieki bijuši kopš neatminamiem laikiem, tomēr nav spējuši upi iztukšot. Tas norāda, ka “tīklinieki” nieka desmit gados paveica to, ko makšķernieki nejaudāja gadu simtos.
Manuprāt, rūpnieciskā zveja nekavējoties būtu jāpārtrauc vismaz uz 10 gadiem. Tādā veidā nodrošināsim ar zivīm sevi un nākamās paaudzes.
