Vēršos pie jums, nelaimīgie “tīklinieki” E. Vītola un P. Gailīša kungi, Pļaviņās.
Vēršos pie jums, nelaimīgie “tīklinieki” E. Vītola un P. Gailīša kungi, Pļaviņās. Jūsu reakcija uz 25. janvārī laikrakstā “Staburags” publicētajā rakstā “Jautriem stāstiem pilna diena” minētajiem visai “maigajiem” pārmetumiem licencētajiem “tīkliniekiem” ir ļoti līdzīga Latvijas tiesnešu atbildei uz prezidentes V. Vīķes—Freibergas norādītajiem trūkumiem Latvijas tieslietu sistēmā.
Jūs, “bez vainas vainīgais” E. Vītola kungs, un jūs, “baļķus svešā acī redzošais” P. Gailīša kungs, paši varbūt zvejošanas noteikumus ievērojat. Bet es nekad neticēšu, ka jums nav zināma īstā lietu būtība.
Jūsu apgalvojums, ka ar tīkliem zvejo tikai vasarā, ir meli. Pats esmu redzējis pietiekami daudz licencētu tīklu arī ziemā.
Nāk pavasaris, un atkal sāksies runas par to, cik nu būs kādam jāpiemaksā, lai iegūtu labākās zvejas vietas. Runā arī par to, kā “licencētie” sazinās par iespējamajiem un konkrēti zināmajiem zivju inspekcijas reidiem. Kādēļ tas vajadzīgs? Taču lai izņemtu liekos tīklus! Viens otrs vēl palielās: “Nieki, ja būšu klāt, atpirkšos”. Vai jūs, “tīklinieki”, Daugavā vispār esat vajadzīgi, jo zivis pārsvarā iztirgojat pa labi un pa kreisi, nemaksājot nodokļus?
Arguments, ka par licenču naudu atjauno zivju krājumus, neatbilst patiesībai. Manuprāt, vairums makšķernieku, pērkot makšķernieka karti, būtu ar mieru maksāt četrus latus triju latu vietā, ja būtu pārliecināti, ka tīklu Daugavā nebūs. Un es domāju, ka tādā veidā būtu pārsniegtas no licencēm gūtās summas. Arī zivju būtu vairāk, un viņām būtu mierīgāk, kā tas bija pirms 1990. gada, kad tīkli upē bija retums.
Tieši jūs, “tīklinieki”, esat pakļaujami pastiprinātai kontrolei. Noteikumu ievērošanu var ieviest tikai ar principiālu kontroli, kuras Pļaviņās diemžēl nav.
Arī godātā žurnālista Induļa Burkas minētā statistika par tīklu metriem un nozvejotām tonnām ir veidota naivā ticībā “tīklinieku” atskaitēm. Tajās, kā man zināms, uzrāda labi ja trešo daļu nozvejoto zivju.
Tik kritisks esmu tādēļ, ka pats makšķerēšanas noteikumus ievēroju vienmēr. Esmu redzējis, ka ļoti daudzos gadījumos mazos sapalus un zandartus atlaiž atpakaļ āliņģī. Esmu par makšķerēšanas sportu, nevis upes “kāšanu”.
Juris (autors redakcijai zināms)
