Esmu makšķernieks ar 34 gadu stāžu. Staigājis gar Daugavas līčiem, makšķerējis zem ledus no Aiviekstes ietekas līdz Pļaviņu HES. Bijušas copes un necopes dienas.
Esmu makšķernieks ar 34 gadu stāžu. Staigājis gar Daugavas līčiem, makšķerējis zem ledus no Aiviekstes ietekas līdz Pļaviņu HES.
Bijušas copes un necopes dienas. Nekad neesmu zvejojis ar tīklu, elektrību vai “televizoriem”. Uz copi ziemā eju sporta, prieka un veselības dēļ. Vaļasprieks — tā teiktu viens otrs. Tiklīdz Latvijā atļāva likt tīklus, tā gan augšpus, gan lejpus Pļaviņu HES pazuda “lielā zivs”. Augšpus HES agrāk ķērās 600 līdz 800 gramu smagas raudas. Tagad tās “sarāvušās” no 200 līdz 400 gramiem. Par plaužiem aizmirstiet! Ķeras lielākoties asari.
Negribu piekrist Vītola kungam no Pļaviņām, kā arī Gailīša kungam. Viņi raksta: “Bez vainas vainīgie” un “Daugavu “izkāš” citi”. Nav taisnība, ka tīklus Daugavā liek tikai vasarā. To dara arī ziemā zem ledus. Arī šoziem tīklu papilnam Daugavā virs HES. To apstiprinās jebkurš zemledus makšķernieks.
Gadījies redzēt, kā atnāk vīri, attīra slēpto āliņģi, izvelk tīklu, kurš pilns lielām raudām. Nārsto taču lielās, ne mazās! Nesaprotu vienu — kāds var būt azarts, izvelkot tīklu. Uz 0,12 mm aukliņas izšūpot 1,80 kg raudu — tā ir bauda!
Gribētu gan parēķināt, vai zemledus makšķernieku kastīšu dibenu kopizmērs kvadrātmetros pārsniedz Daugavā salikto tīklu kvadrātmetrus.
Piekrītu, ka makšķernieku augšpus HES ziemā ir daudz, bet vasarā no viņiem paliek tikai trešdaļa.
Ne asakas visiem makšķerniekiem vēlot, Breksis no Remershofas.
