Jēkabpilietis Haralds Kurpnieks motokrosā brauc pārī ar Māri Rupeiku. Viņu ekipāža pagājušajā sezonā pasaules čempionāta kopvērtējumā bija 14. labākā.
Jēkabpilietis Haralds Kurpnieks motokrosā brauc pārī ar Māri Rupeiku. Viņu ekipāža pagājušajā sezonā pasaules čempionāta kopvērtējumā bija 14. labākā. Ziemā Haraldu bieži var sastapt slēpojot Pļaviņu un Vietalvas apkārtnē.
Sportiskā Kurpnieku ģimene
Haralds ir diezgan kluss un mazrunīgs, nav radis lielīties ar saviem panākumiem, tāpēc par dēla un arī savām sportiskajām gaitām vairāk stāsta tēvs. Tieši Ivara neatlaidības dēļ Haralds motokrosā sasniedzis tik daudz, tāpēc stāstīt tikai par Haraldu vienkārši nav iespējams. Tēvs Haraldam ir autoritāte, un būtībā Ivara dzīve un darbs saistīti galvenokārt ar dēla sportisko karjeru.
Augot tādā ģimenē kā Kurpnieki, nenodarboties ar sportu nav iespējams. Aktīvs sportists bijis ne tikai Haralda tēvs, bet arī māte. Viņa ir sporta skolotāja, māca bērniem peldēt un ir vairākkārtēja Latvijas čempione riteņbraukšanā. Haralda jaunākais brālis Renārs spēlē volejbolu, peld un slēpo.
Pierunā kāpt kulbā
Ivars ir no Madlienas, kur sports vienmēr bijis cieņā. Bērnībā un jaunībā viņš slēpojis, bijis pat meistara kandidāts, skrējis un nodarbojies ar svarcelšanu. Tolaik Madlienā bijušas divas motokrosistu ekipāžas, kuras cīnījušās par 3.—4. vietu Latvijā. Viens no braucējiem bija Rolands Ševels. Reiz Ivars kopā ar viņu aizbraucis uz kādām sacensībām Jēkabpilī. Ševela līdzbraucējs salauzis roku, un Ivars pierunāts kāpt kulbā par kantētāju.
“Iepriekšējā vakarā pamēģinājām un nākamajā dienā jau devāmies trasē. Agrāk kulbā nebiju stāvējis, tikai pa gabalu redzējis, kā to dara. Zināju šo to arī teorētiski. Toreiz ieguvām trešo vietu. Pēc dažiem braucieniem jau startējām Latvijas čempionātā. Arī tajā bijām trešā labākā ekipāža. Man toreiz bija tikai 16 gadu, tāpat kā Haraldam, kad viņš sāka braukt motokrosā. Sākums abiem bija vienāds,” atceras Ivars.
Slēpj vecumu
Kad Haralds 2000. gadā sāka braukt motokrosā, viņam patiesībā bija tikai 15. Taču pasaules čempionātā drīkstēja piedalīties no 16 gadu vecuma, tāpēc nācās nedaudz mainīt zēna vecumu. Savās pirmajās sacīkstēs un vēl joprojām Haralds ir pasaulē jaunākais kantētājs. Brauc arī citi jauni puiši, taču viņiem ir 19—20 gadu, Haraldam nesen palika 18.
Puisis atzīst, ka diez vai bez tēva pamudinājuma un palīdzības brauktu motokrosā. Ivars piebilst: “Tas ir likumsakarīgi, jo gandrīz visiem profesionālajiem sportistiem agrāk bijusi saistība ar kādu cilvēku šajā sportaveidā — motokrosā braucis tēvs, kāds radinieks vai kaimiņš.”
Piepilda vecāku sapņus
Parasti saka — vecāki vēlas, lai bērni sasniegtu pašu nepiepildītos sapņus. Ivars to nenoliedz: “Gribu, lai Haralds redz pasauli, sasniedz vairāk nekā es. Mums bija “nolikta latiņa”, kurai pārlēkt neļāva, taču dēls var pacīnīties ar pasaules labākajiem braucējiem. Šobrīd ir labāka tehnika un lielākas iespējas.”
Ivars Kurpnieks stāsta:
— Manā laikā “griesti” bija starprepubliku sacensības un PSRS čempionāts. Tālāk pasaulē izsisties bija iespēja tikai Krievijas armijas sporta klubu pārstāvjiem. Kaut Jānis Serģis (Kristera Serģa tēvs — aut.), ar kuru pusotru gadu pārī nobraucu arī es, tolaik bija Vissavienības čempions, viņu uz ārzemēm nelaida. Vīzu atsūtīja tikai tad, kad sacensības jau bija beigušās. Ja tur nokļūtu, varētu pacīnīties par pirmo desmitnieku, tikai mums nebija konkurētspējīgas tehnikas.
Divus sportistus nevar atļauties
Astoņus gadus nobraucu pārī ar Zāģeri no Pļaviņām. Bijām pirmā ekipāža, kura pārtrauca Serģa seniora uzvaras gājienu Latvijā. Kamēr Zāģeris brauca, bijām ātrākie Latvijā. Kopā ar viņu izcīnījām divus Baltijas čempionu titulus. Kamēr Artis Rasmanis ārstēja sastieptās kāju cīpslas, pāris sacīkšu braucu kopā arī ar Kristeru Serģi.
Pārī ar Aigaru Rozenburgu Baltijas kausā ieguvām otro vietu. 1998. gadā gribējām startēt pasaules čempionātā, savā vecumā bijām labā sportiskajā formā. Taču viņš guva traumu, un tā mana motokrosista karjera beidzās.
Tolaik arī Haralds jau sāka trenēties, un divus sportistus šajā sportaveidā ģimenē nevarējām atļauties. Tagad visu ieguldām dēla sportiskajā attīstībā un izaugsmē. Sākumā, kamēr sagādājām visu nepieciešamo, gāja grūtāk. Tagad jau ir vieglāk, veco inventāru var pārdot, vietā nopērkot ko labāku.
Pāris sezonu “uz pusslodzi”
Haralds motokrosā ir kopš 2000. gada. Šī būs jau ceturtā sezona. Divas gan bijušas nepilnas — pirmajā viņš nobrauca pusi, otrās sezonas vidū Haralda līdzbraucējs no Igaunijas guva traumu. Pagājušo sezonu kopā ar Māri Rupeiku Haralds nobrauca visu. Vienā no pasaules čempionāta posmiem viņiem izdevās izcīnīt pat ceturto vietu, kopvērtējumā palika 14., bet Latvijā četru braucienu kopsummā kļuva par čempioniem. Baltijas kausa izcīņas pēdējā braucienā igauņi, viens otram piepalīdzot, neļāva Rupeika un Kurpnieka ekipāžai kļūt par Baltijas čempioniem, atstājot viņiem otro vietu.
Slēpošana dod izturību
Lai būtu labā fiziskajā formā, ziemā Haralds slēpo un nodarbojas ar biatlonu. Viņa treneris ir pļaviņietis Jānis Eiduks. Kāpēc Pļaviņās? Izrādās, Jēkabpilī nav ne trases, kur slēpot, ne arī labu treneru. Slēpošana ir ļoti vispusīgs sportaveids — kustas rokas, kājas, nodarbinātas visas muskuļu grupas. Slēpojot sportists iegūst ne tikai fizisko spēku, bet arī izturību, kas tik ļoti svarīga motokrosa braucējiem.
Viens aplis pa pļavu, un uz priekšu!
Haralds atzīst, ka šīs sezonas sākumu ar pagājušo pat salīdzināt nevar. Pērn kopā ar Rupeiku, izbraukuši vienu apli pa pļavu, uzreiz devās trasē. Vairāk kopā nebija braukuši. Taču tagad visu ziemu cītīgi trenējušies, arī tehnika labāk sagatavota un vieglāk ar finansējumu. Tehnikā un sagatavošanā ieguldīta visa aizvadītajā sezonā nopelnītā nauda — aptuveni pieci tūkstoši latu. Palīdz arī atbalstītāji.
Tūlīt jau motokrosa trakums ies vaļā — pāris treniņnometņu un 6. aprīlī Spānijā būs pirmais no 14 pasaules čempionāta posmiem motokrosā motocikliem ar blakusvāģi.
Ar grāmatām somā
Vai tas nozīmē, ka pasaules jaunākajam kantētājam martā mācību gads jau beidzies? “Kur nu!” saka Haralds. “Uz skolu tomēr jāiet. Par kavētajām stundām gan neviens nepārmet, jo zina, ka nebastoju, bet atzīmju ziņā nekādu atlaižu nav.” Tāpēc, braucot uz treniņnometnēm, kopā ar citām mantām Haralda somā ir arī mācību grāmatas un pieraksti.
Motokrosā ir priekšrocība, ka sacensības notiek no pavasara līdz rudenim, nevis aktīvākajā mācību laikā, tāpēc kavēt neiznāk daudz. Arī sacensības lielākoties ir nedēļas nogalē, un trešdaļa braucienu tepat — divi posmi notiek Latvijā, divi Igaunijā. Tā kā, cīnoties ar pasaules labākajiem braucējiem, Haralds plāno ne tikai pabeigt vidusskolu, bet arī iestāties Stradiņa universitātē, kur iecerējis studēt starptautiskās attiecības.
Par naudu slavētu rītā, un vakarā
Jautāju Haraldam un Ivaram, vai nav mazliet aizvainojoši dzirdēt, ka motosportā dominē tikai Serģis un Rasmanis. It kā citu braucēju nebūtu. Ivars saka:
— Pirmkārt, viņi to ir pelnījuši, otrkārt, vīri var atļauties sevi reklamēt. Viņiem ir labs menedžeris un preses sekretārs, kurš par to rūpējas. Mums reizēm pietrūkst naudas tehnikai un pat braukšanai, tāpēc nevaram atļauties pašreklāmu. Ja mēs samaksātu kādam komentētājam, varbūt viņš Rupeika un Kurpnieka ekipāžu slavētu rītā un vakarā.
Bez traumām un kritieniem
Vai Rupeiks un Kurpnieks varētu būt tie, kuri reiz stāsies Kristera Serģa vietā? Ivars atzīst, ka Serģis noteikti brauks vēl desmit gadu un izcīnīs ne vienu vien titulu. Tas gan nenozīmē, ka pēkšņi neuzplaukst šo divu puišu talants. Gan Haralds, gan Māris, labvēļi un palīgi cer, ka reiz arī viņi uzvarēs.
Puiši pagaidām brauc diezgan saspringti, vēl nespēj atbrīvoties. Līdz ar to zūd ātrums, taču pāris brauc stabili. Aizvadītā sezona pagājusi bez kritieniem un traumām. Braucēji un treneri cer, ka ātrums augs, stabilitātei saglabājoties. Gatavojoties jaunajai sezonai, Māris Rupeiks atzinis, ka priecājas braukt kopā ar Haraldu un gatavs šogad pasaulē cīnīties ja ne par vietu pirmajā sešniekā, tad astotniekā noteikti.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Haralds Kurpnieks.
Dzimšanas laiks un vieta: 1984. gada
19. decembris, Jēkabpils.
Dzīvesvieta: Jēkabpils.
Nodarbošanās: mācās Jēkabpils ģimnāzijas 12. klasē.
Aizraušanās: motosports.
Ģimene: tēvs Ivars, darbojas biznesā, bijušais motokrosists, māte Iveta, sporta skolotāja, 15 gadu vecs brālis Renārs, skolēns.
Sportiskie sasniegumi: 2002. gada Latvijas čempions motokrosā motocikliem ar blakusvāģi, 2002. gadā iegūta 2. vieta Baltijas čempionātā, 2. vieta Eiropas čempionātā komandu vērtējumā un 14. vieta pasaules čempionātā.
