Atklāta vēstule. Būs karš. It kā jau nekas īpašs. Karš pastāvējis vienmēr. Kopš vien uz Zemes eksistē dzīvība un kopš pirmā amēba aprija savu tikko radušos konkurenti. Dabas likums.
Atklāta vēstule
Būs karš. It kā jau nekas īpašs. Karš pastāvējis vienmēr. Kopš vien uz Zemes eksistē dzīvība un kopš pirmā amēba aprija savu tikko radušos konkurenti. Dabas likums. Taču pēdējo simts gadu laikā viss ir mainījies — mūsu planēta kļuvusi pārāk maza. Vai arī mūsu ieroči — pārāk lieli. Mēs vairs nekur neesam drošībā. Neviens karš vairs nav lokāls. Informācija apceļo pasauli dažās sekundēs. Raķetēm vajag dažas stundas. Radioaktīvais vai bioloģiskais piesārņojums izplatās 3—4 dienās. Ko nu? Civilizācijas drošinātājs vairs neatrodas kaut kur ārpusē, dabā. Tas atrodas mūsu prātos. Tievs, līdz baltkvēlei nokaitēts “jā/nē” vadiņš, kas vienīgais šķir mūsu rādītājpirkstu no sarkanās pogas. Nospiest? Un kāpēc gan ne, ja dabā visi viens otru nogalina?
Nepareizi. Mēs nākam no dabas, taču sen vairs nedzīvojam pēc tās likumiem. Mūsu nagi un ilkņi vairs nav no kaula. Tie ir no bumbām, tankiem un plutonija. Radiovadāmi, programmējami. Mērāmi kilotonnās. Bet paši mēs joprojām esam maigi, smieklīgi, viegli ievainojami rozā radījumi, kas draud viens otram ar kodolieročiem, lai gan nespējam izturēt pat puķupodu uz galvas no otrā stāva.
Mēs esam jauna kara priekšvakarā. Šis būs viens no pēdējiem kariem. Un varbūt arī — pats pēdējais. Un, kā nojaušat, ne jau tādēļ, ka cilvēki pēc tā beigām kļūs prātīgāki. Pirms nepilniem 60 gadiem ASV noslaucīja no Zemes Hirosimu un Nagasaki. Pirms gada ASV atteicās no stratēģisko kodolieroču drošības līguma. Pirms divām nedēļām ASV pieļāva kodolieroču izmantošanas iespēju Irākā. Virkne valstu, tai skaitā Latvija, pauž bezierunu atbalstu ASV rīcībai, lai kāda tā arī būtu. Pat tad, ja to neakceptē ANO — vienīgā organizācija, kas vieno planētu “Zeme” apdzīvojošās valstis. Drošinātājs ir tik nedrošs kā vēl nekad. Šis karš ir tik bīstams kā vēl neviens. Un es negribu, lai ar savu bezdarbību būtu palīdzējis to pietuvināt.
Es gribu Jums ko lūgt
Sūtiet fotogrāfijas. Savas. Savu mīļoto cilvēku. Savu bērnu. Jaunas un vecas. Ar uzrakstu otrā pusē — “es negribu karu”. Es zinu, ka, lasot šīs rindas, Jūsu pirmā reakcija būs “es nekur nesūtīšu savu un, vēl jo vairāk, sava bērna foto”. Es zinu. Man pašam ir Kristiāns un Grieta, 8 un 2 gadus veci. Un es zinu arī, ka Irākā vairāk nekā puse no iedzīvotājiem ir bērni vai jaunieši līdz 20 gadu vecumam. Un vēl es zinu, ka pirmajās 48 kara stundās uz Bagdādi un citām Irākas pilsētām un objektiem paredzēts nomest 3000 bumbu un raķešu.
Militāristiem un politiķiem nav iztēles. Viņiem karš ir tikai sarkanas bultiņas kartē. Dzīvē tie ir gabalos sarauti, degoši cilvēki. Tieši tādi paši, kā es vai mani bērni. Ja varat, sūtiet fotogrāfijas ar parakstiem. Atnesiet tās personīgi. Nogādājiet vienalga kādā veidā Doma baznīcā Rīgā, Doma laukumā 1. Mēs pret katru no tām izturēsimies ar cieņu un gādību. Un ar pateicību. Dienā, kad sāksies karš, mēs ielūgsim Latvijas augstākās amatpersonas tās apskatīt. Varbūt dzīvu Latvijas cilvēku acis būs tās, kas pamodinās viņu iztēli. Varbūt viņiem kļūs neērti. Bet, ja arī nekļūs, tad mēs vismaz nebūsim stāvējuši malā un noskatījušies, kā pasaule, militāristiem un prezidentiem braši salutējot, ripinās pretī savam galam. Paldies Jums.
Ēriks Stendzenieks
Domubiedru grupa “es par mieru”:
Gundars Āboliņš,
Aivars Borovkovs,
Vilis Dambiņš, Līga Dimitere,
Juris Dimiters,
Kaspars Dimiters,
Sigits Duduris, Ilze Džonsone, Vita Gaisma, Aldis Hofmanis, Viesturs Koziols, Linda Leen, Eriks Leitis, Māris Olte, Kaspars Ozols,
Marats Samausks,
Jānis Mārtiņš Skuja,
Ģirts Slaviņš, Juris Tūns, Daniela Zacmane,
Renārs Zaļais, Ainārs Zellis, Jānis Ziemelis.
Pievieno savu parakstu Doma baznīcā vai www.esparmieru.lv!
Lūgums:
Katrai fotogrāfijai otrā pusē lūdzu uzrakstīt īpašnieka vārdu un uzvārdu, lai brīdī, kad gribēsiet saņemt to atpakaļ, mums būtu vieglāk atrast.
