Latvijas Banka sakarā ar Atēnu 2004. gada olimpiskajām spēlēm laidusi apgrozībā 1 lata sudraba piemiņas monētu “Grieķu—romiešu cīņa”.
Latvijas Banka sakarā ar Atēnu 2004. gada olimpiskajām spēlēm laidusi apgrozībā 1 lata sudraba piemiņas monētu “Grieķu—romiešu cīņa”. Šī ir piektā olimpiskajiem sportaveidiem veltītā Latvijas Bankas monēta.
Monētu programmā olimpiādē Atlantā Latviju pārstāvēja kanoe airēšana, olimpiādē Sidnejā — šķēpa mešana un treka riteņbraukšana, olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā — hokejs.
Monētas “Grieķu—romiešu cīņa” tirāža — 26000 monētu, 1000 no tām piedāvā Latvijā. Monētas var iegādāties Latvijas Bankā un citās jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecības vietās — bankās, suvenīru un juvelierizstrādājumu veikalos, lidostā “Rīga”.
2004. gada Atēnu olimpiādei kalto sudraba monētu Latvijas Banka velta klasiskajai jeb grieķu—romiešu cīņai. Monēta kalta arī par godu grieķu—romiešu cīņās kādreiz slavenajiem latviešu vīriem. Pirmie latviešu grieķu—romiešu cīņas meistari, kuri piedalījās olimpiādē, bija Jānis Polis (smagsvars) un Aleksandrs Priede (spalvas svars). Viņi Stokholmā 1912. gadā startēja Krievijas komandas sastāvā, bet jau pavisam drīz, pēc Pirmā pasaules kara, neatkarīgajā Latvijā slavens kļuva Rūdolfs Ronis. 1921. gada pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos viņš bija otrais labākais vieglajā svarā.
1924. gadā Parīzes olimpiādē latvieši startēja visās sešās svara kategorijās. Latviešu spēkavīrus pazina, tāpēc 20. gs. 20. gados Latvijai vairākkārt uzticēts rīkot starptautiskus čempionātus. Cīņas notika Salamonska cirka arēnā Rīgā, piedaloties vairāk nekā 10 Eiropas valstu pārstāvjiem.
1936. gadā Berlīnes olimpiādē Edvīns Bietags pussmagā svara kategorijā izcīnīja olimpisko sudraba medaļu.
Monēta, kuras nominālvērtība ir 1 lats, sver 1,47 gramus, tās diametrs — 38,61 mm. Monēta izkalta no 925. raudzes sudraba Somijā.
Izmantota Latvijas Bankas sagatavotā informācija
