Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā iestādīti 1072,5 hektāri meža. 605 saimniecības, kuras nerūpējās par izcirtumu apmežošanu, šogad nevarēs saņemt galvenās cirtes atļaujas.
Pagājušajā gadā Aizkraukles rajonā iestādīti 1072,5 hektāri meža. 605 saimniecības, kuras nerūpējās par izcirtumu apmežošanu, šogad nevarēs saņemt galvenās cirtes atļaujas.
–– Meža likums nosaka –– pēc kailcirtes vismaz 80 procentu izcirstās platības noteiktā termiņā jāapmežo, citādi mežniecības vairs neizsniedz ciršanas apliecinājumus, — stāsta Aizkraukles virsmežniecības inženieris Vitolds Rozītis. –– Vissliktākā situācija ir privātīpašnieku mežos, jo pēc ciršanas reti kurš rūpējas par jauna meža stādīšanu. Protams, ar laiku šajās platībās kociņi atkal sāks augt, taču sākotnēji tur būs krūmi, alkšņi un tikai pa kādam vērtīgo sugu kokam. Valsts mežā situācija ir normāla, un meža atjaunošana notiek likumā noteiktajā kārtībā.
Šogad 605 saimniecības vairs nevarēs saņemt ciršanas apliecinājumus. Visvairāk šādu saimniecību ir Kokneses mežniecības teritorijā –– 194, Pļaviņās –– 67, Taurkalnē –– 67. Šo saimniecību īpašniekus brīdināsim un uzaicināsim uz semināru par meža atjaunošanu.
Kopumā Aizkraukles rajonā apmežoti 1072,5 hektāri, no tiem mākslīgi –– 381 ha, dabīgi –– 691,5 hektāri.
Valsts mežā izcirtumi atjaunoti 572,7 hektāru, bet privātajā mežā — 499,8 hektāru platībā. Vislabākie rādītāji meža atjaunošanā ir Pļaviņu un Seces mežniecībā –– attiecīgi 210,4 un 166,1 hektārs.
Privātmeža īpašnieki visvairāk jaunaudžu iestādījuši Ērberģes (12,8 ha), Pļaviņu (11,8 ha) un Taurkalnes (8,1 ha) mežniecības teritorijā.
Pagājušajā gadā apmežošanā visbiežāk izmantots bērzs –– 466 hektāri. Egles stādītas 266,6 hektāros, priedes –– 171,8 hektāros. Lielākā daļa meža gan atjaunota nevis stādot jaunus kociņus, bet kopjot tos, kuri paši iesējušies.
