Latvijas Optometristu un optiķu asociācija izpētījusi, ka, ilgstoši strādājot ar datoru, var rasties dažādas redzes problēmas. Lielākā — “sausās acs” sindroms.
Latvijas Optometristu un optiķu asociācija izpētījusi, ka, ilgstoši strādājot ar datoru, var rasties dažādas redzes problēmas. Lielākā — “sausās acs” sindroms.
Speciālisti izpētījuši, ka liela acs sasprindzinājuma un koncentrēšanās dēļ samazinās acu mirkšķināšanas biežums, kas aci sausina, radot “sausās acs” sindromu. Tāds visbiežāk var rasties kontaktlēcu un briļļu lietotājiem, bet nav pasargāti arī cilvēki, kuri neizmanto nekādus redzes korekcijas līdzekļus.
Lēcas pareizi jākopj
Lai acis “neizkalstu”, kontaktlēcu lietotājiem svarīgi pareizi kontaktlēcas kopt. Ja uz lēcas virsmas būs nogulsnējumi, kas rodas nepareizas vai nepilnīgas kopšanas rezultātā, lēcas virsma kļūs hidrofoba — atgrūdīs ūdeni, radot diskomforta sajūtu, vēlāk arī iekaisumu un redzes pasliktināšanos.
Lai izvairītos no “sausās acs”, speciālisti kontaktlēcu lietotājiem iesaka izmantot profilaktiskos lubrikantus, kuri mitrina kontaktlēcas valkāšanas laikā. Tos var izmantot arī aceņu nēsātāji, kuriem darbā ar datoru acīs rodas graušanas sajūta. Iepriekš gan ieteicams konsultēties ar ārstu, lai izvēlētos piemērotāko lubrikanta veidu.
Iesaka “mākslīgās asaras”
SIA “Aizkraukles aptieka” gan briļļu lietotājiem, gan cilvēkiem, kuri redzes korekcijas līdzekļus neizmanto, ieteica lietot “mākslīgās asaras” — vienkāršāko acu samitrināšanas līdzekli, kuru var iegādāties bez receptes. “Mākslīgās asaras” maksā nedaudz lētāk par diviem latiem. Šķidrums pēc sastāva līdzinās asarām, un, iepilinot to sausā acī, rodas aizsargslānītis, kurš novērš acs “izžūšanu”. Preparātu acī var pilināt vairākas reizes dienā, taču, ja līdzeklis nepalīdz, noteikti jāvēršas pie ārsta.
Var izmantot arī tautas metodes — acu atpūtināšanu ar kompresēm. Vates tamponus samitrina kumelīšu, melnajā tējā vai kliņģerīšu tinktūrā un patur uz plakstiņiem.
Pie datora specbrillēs
“Staburags” “Lukss optika” salonā Aizkrauklē arī noskaidroja, ka datoru lietotājiem ir speciālas brilles. Tās nopērkamas gan ar parastiem stikliem, gan optiskajiem, apstrādātiem ar speciālu pārklājumu. Šādas brilles maksā ap septiņiem latiem par vienu stiklu.
Pēc Darba likuma par šādu stiklu iegādi jāmaksā darba devējam. Tāpat Darba devējam jānodrošina darbinieka, kurš strādā pie datora, redzes pārbaude.
Lai kādus palīglīdzekļus acu aizsardzībai izmantotu, jāatceras, ka visefektīvākais veids ir datora pareiza lietošana. Starptautiskās normas pieļauj pie datora strādāt tikai četras stundas diennaktī. Ja laiks ilgāks, ik pēc stundas nepieciešams divdesmit minūšu ilgs pārtraukums, kura laikā acis jāatpūtina. Turklāt telpā, kurā ir dators, nedrīkst būt pārāk sauss gaiss, bet ap katru datoru jābūt vismaz sešus kvadrātmetrus plašai brīvai telpai.
