Esam jau pieraduši, ka arvien vairāk cilvēku nodzeras. Skumjākais, ka ne tikai vīri un tēvi, bet arī mātes, sievas un pat bērni.
Esam jau pieraduši, ka arvien vairāk cilvēku nodzeras. Skumjākais, ka ne tikai vīri un tēvi, bet arī mātes, sievas un pat bērni.
Narkoloģijas centrā pērn reģistrētā saslimstība ar alkoholismu būtiski palielinājusies: 2001. gadā reģistrēti 79 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, pagājušajā gadā — jau apmēram 100. Sevišķi pieaudzis reģistrēto alkoholiķu skaits jauniešu un sieviešu vidū.
Vieni alkoholismu uzskata par slimību, citi — par izlaidību. Arī cēloņi tam, ka cilvēks izjūt pastiprinātu tieksmi pēc grādīgās dziras, katram savi. Visbiežāk ekonomiska rakstura problēmas, trūkums un nabadzība ieved cilvēku šajā purvā, no kura atpakaļceļu saviem spēkiem grūti atrast.
To, cik posta rada alkoholisms, sapratīs tikai tās mātes, māsas, sievas un citi radinieki, kuriem vajadzējis savējo glābt no pagrimšanas. Ne visiem tas izdevies.
Līdz šim bija tā, ka alkoholiķis — tā ir tikai un vienīgi ģimenes problēma, par kuru jāmaksā ne vien morāli, bet arī materiāli. Tāpēc prieks, ka beidzot sarosījusies arī valdība, izveidojot speciālu nacionālo padomi, kura cīnīsies par alkoholisma ierobežošanu. Paredzēts, ka jaunizveidotā padome centīsies samazināt alkohola patēriņu un tā radītās sekas valstī. Pagaidām padomes vadītājam veselības ministram Ārim Auderam oriģināla risinājuma alkohola ierobežošanai gan neesot, bet ministrs lielāku uzmanību sola pievērst problēmas cēloņiem.
Eksperti atzīst, ka jaunā padome tautas atveseļošanā varētu daudz darīt, ja vien būs griba un nauda. Padomes izveidošanu uzteic arī Latvijas narkologi, cerot, ka nepieciešamajai sociālajai un medicīniskajai palīdzībai atvēlēs līdzekļus. Vismaz viens solis šajā jomā sperts. Cerams, ka būs arī rezultāti.
