Dāvāt savai pilsētai ko paliekošu. Māca mākslu Pļaviņu bērniem un jauniešiem

Pirmais, kas nāk prātā, raksturojot pļaviņieti Diānu Nagli, ir atvērtība un miers. Labestīga, zinoša un izpalīdzīga — tā par viņu teic audzēkņi no Pļaviņu Mākslas skolas, kur Diāna stādā par skolotāju. Tomēr viņā mīt arī nemiera gariņš, kas mudina piedzīvot ko jaunu.

Miera osta

Diānas mamma nāk no Krustiņu dzimtas Vesetniekos Aiviekstes pagastā pie Pļaviņām, bet tētis ir no Tomes. Kad viņi nodibināja ģimeni, dzīvoja Kaibalā, bet, sākoties privatizācijai, tās mājas nācās atstāt, un 1994. gadā viņi pārcēlās uz Vesetniekiem. Diāna turpināja mācības Pļaviņās, un ar šo pilsētu joprojām saistās viņas dzīve.

Līdzīgi kā citiem jauniešiem, arī viņai bija liela neziņa, ko darīt tālāk pēc vidusskolas, ko mācīties.

— Atradu vienas augstskolas piedāvājumu studēt interjera dizainu. Tomēr sapratu, ka tā noteikti nebija un nav mana joma, tāpēc šo darbu pēc studijām nestrādāju. Tad arī ar vīru nolēmām, ka nedzīvosim Rīgā, bet pārcelsimies uz Pļaviņām. Bija jāmeklē darbs, un vīram teicu, ka gan jau ātri vien sameklēšu, ko pilsētā darīt. Tā arī bija, jo man nebija problēmas pieņemt jebkādu darbu, jo visu var iemācīties. Pēc neilga laika saņēmu zvanu no mākslas skolas direktores Ivetas, ...