Kāda lasītāja no Pļaviņām vēlas zināt, kāpēc demogrāfisko rādītāju tabulā vairs nepublicē jaundzimušo vārdus, nav nosaukti arī jaunlaulāto vārdi un uzvārdi.
Kāda lasītāja no Pļaviņām vēlas zināt, kāpēc demogrāfisko rādītāju tabulā vairs nepublicē jaundzimušo vārdus, nav nosaukti arī jaunlaulāto vārdi un uzvārdi.
— Kas tad tas par noslēpumu, ja, piemēram, dzimtsarakstu nodaļās uz ziņojumu dēļa izsludina laulību pieteikumu ar iesniedzēju vārdiem un uzvārdiem? — vaicā zvanītāja. Skaidro Aizkraukles novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Olita Sticere.
— Ir vairāki likumi un noteikumi, kuri nosaka — nav publiskojama informācija, pēc kuras cilvēku var identificēt.
Informācijas atklātības likumā, kurš Saeimā pieņemts 1998. gada 29. oktobrī, 2. sadaļas 4. apakšpunktā teikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija par fiziskas personas privāto dzīvi. 2000. gada 23. martā Latvijas Saeima pieņēma Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kura mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, īpaši privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz fiziskas personas datu apstrādi. 2. nodaļas 6. pantā teikts, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību, savukārt 7. pantā norādīts, ka personas datu apstrāde atļauta tikai ar paša subjekta piekrišanu.
Dzimtsarakstu nodaļās parasti izsludina laulības pieteikumu ar iesniedzēju vārdiem un uzvārdiem (tas nebūt nenozīmē, ka viņi vienmēr arī laulājas). Likums šajā gadījumā nav pārkāpts, jo personas nav identificējamas — nav norādīta ne dzīvesvieta, ne citi dati.
Agrāk šo likumu ievērošanai nepievērsa tik lielu uzmanību, tie arī nebija rūpīgi izstrādāti. 2002. gada 13. novembrī Valsts prezidente izsludināja grozījumus Fizisko personu datu aizsardzības likumā.
