Aukstais un nepastāvīgais ziemas laiks astmas slimniekiem var saasināt slimības izpausmes un provocēt akūtas astmas lēkmes.
Aukstais un nepastāvīgais ziemas laiks astmas slimniekiem var saasināt slimības izpausmes un provocēt akūtas astmas lēkmes.
Auksts gaiss, straujas temperatūras maiņas, dūmi, stipri aromāti saasina astmu un veicina pacientu nokļūšanu stacionārā. Ja astmas slimnieks lieto nehormonālus astmas ārstēšanas preparātus tablešu formā, šajā laikā tomēr ieteicams konsultēties pie ārsta par iespēju lietot inhalējamos preparātus.
Astmas slimniekiem nebūt nav jāatsakās no ziemas priekiem, taču tie jābauda ar apdomu. Astmas saasināšanos var veicināt stiprs sals un krasas temperatūras maiņas. Jāģērbjas silti, pirms došanās ārā ieteicams brīdi pastāvēt pie atvērta loga un paelpot aukstu gaisu, dodot iespēju elpceļiem pakāpeniski pierast pie aukstā gaisa. Lai tas nenonāktu tieši plaušās, jāelpo caur degunu.
Ko darīt, ja, neskatoties uz piesardzību, astmas slimnieks tomēr jūt tuvojamies astmas lēkmi? Sajūtot saspīlējumu krūtīs, astmas slimniekam vēlams ieiet tuvākajā telpā un ieelpot ārsta izrakstīto inhalējamo preparātu. Tas palīdz medikamentam nekavējoties nokļūt tieši plaušās un efektīvi mazina elpceļu sašaurināšanos. Ja katru reizi, izejot ārā, astmas slimnieka elpošana kļūst nevienmērīga un apgrūtināta, bronhus paplašinošs inhalators jālieto 10 — 15 minūšu pirms pastaigas.
Astmas slimniekam vienmēr līdzi jāņem glābjošais inhalators, taču, ja astmas lēkmi stundas laikā neizdodas novērst saviem spēkiem, steidzami jāmeklē mediķu palīdzība. Astmas lēkmes pacientiem var provocēt ne tikai auksts gaiss, bet arī kairinošas vielas (gaisa piesārņojums ar transporta izplūdes gāzēm, dūmi) un alergēni (putekļi, ziedputekšņi, mājdzīvnieki, pelējums u. c.). Īpaši bīstami ilgstoši uzturēties piesmēķētās telpās.
Fakts.
Ar astmu pasaulē slimo ap 150 miljonu cilvēku, Aizkraukles rajonā — ap 150. Katru gadu pasaulē ar astmu mirst ap 180 tūkstošu cilvēku.
