Rīkojoties pēc principa „labāk vēlu, nekā nekad”, valdībai beidzot izdevies vienoties par šī gada budžeta projektu. Zīmīgi, ka šis dokuments parakstīts 100. valdības darbības dienā – kā dāvana pašiem sev.
Rīkojoties pēc principa „labāk vēlu, nekā nekad”, valdībai beidzot izdevies vienoties par šī gada budžeta projektu. Zīmīgi, ka šis dokuments parakstīts 100. valdības darbības dienā – kā dāvana pašiem sev. Tiesa gan, lai sasniegtu savdabīgo rekordu tūļībā, valdībai nācās pat grozīt likumu par finanšu un budžeta vadību, pagarinot budžeta izstrādes laiku no diviem līdz četriem mēnešiem. Diemžēl Latvijā tas jau ir ieradums – mainīt likumu, ja pašu neizdarības dēļ iepriekšējo nav iespējams pildīt.
Budžeta pieņemšana vēl nebūt nav galā. Repšes valdība to varēja muļļāt mēnešiem, bet Saeimai būs jātiek galā rekordtempā. Jau šonedēļ to paredzēts pieņemt pirmajā lasījumā, tad piecu dienu atpūta priekšlikumu iesniegšanai, un budžeta sprinta finišs plānots jau 5. martā.
Saeimas vēl neapstiprinātais budžets jau izpelnījies Latvijas Bankas kritiku samērā lielā budžeta deficīta dēļ. Kā jau ierasts, apdalīto lomā kārtējo reizi palikušas pašvaldības, kurām noteikts ne viens vien jauns pienākums, “aizmirstot” piešķirt nepieciešamo finansējumu. Valdība pat nav piekritusi palielināt dotācijas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kas bija nepieciešamas minimālās algas palielināšanas dēļ. Arī investīcijas samazinātas no 14,7 līdz 3,96 miljoniem latu.
Pašvaldībām nekas cits neatliks, kā trūkstošo daļu ņemt no jau tā knapajiem pašu budžetiem. Rezultātā laukos apstāsies jebkāda attīstība. Nepabeigtās būves palēnām ieaugs nezālēs, daudzos mazākos pagastos pilnībā apsīks arī kultūras dzīve. Varbūt pagasta naudu vajadzētu kristīgi sadalīt katram iedzīvotājam un pagastmājas durvis slēgt līdz nākamajam gadam? Piemēram, Kurmenē katram iznāktu pa 90 latiem.
Visai neparastu, lai gan prognozējamu, turpinājumu piedzīvojis skandāls par ekskluzīvās automašīnas “Volvo” S80 iegādi. Pirms nedēļas par grēkāzi uzskatīja tikai Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA), galvenokārt tās direktori Ināru Bluķi. Nule lieta ieguvusi pavisam citu pavērsienu. “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālistu rīcībā nonākušais auto pirkuma līgums atklāj visai dīvainas lietas: līgumā kā pircēja minēta VOAVA, taču Ināras Bluķes paraksta vietā dokumentu grezno viņas vietnieka Zigfrīda Lasovska paraksts, bet savu vizējumu “Saskaņots” un parakstu pašrocīgi uzšņāpis pats veselības ministrs Āris Auders!
Sodu par šo likumpārkāpumu gan neviens nav saņēmis. Par tādu nevar uzskatīt arī rājienu, ko VOAVA direktorei, skandālam sākoties, izteicis pats pirkuma atbalstītājs un iespējamais iniciators.
Auders klaji pārkāpis likumu par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām, kas šādos gadījumos paredz obligāti rīkot konkursu. Tomēr arī šoreiz Auderam sods ies secen, jo “Jaunais laiks” jau paspējis pierādīt parunu, ka vārna vārnai acī neknābj.
Pagājušajā nedēļā valsts augstāko amatpersonu un drošības iestāžu rokās nonākusi kāda anonīma vēstule, kurā nu jau bijušais premjera padomnieks Pēteris Viņķelis apvainots sadarbībā ar Krievijas specdienestiem. Neilgi pirms šīs vēstules publiskošanas Viņķelis gan paspējis aiziet no padomnieka posteņa, nolemjot vairāk pievērsties darbam sabiedrisko attiecību un politiskās analīzes jomā.
Visai dīvaina notikumu sakritība, labas spiegu filmas sižeta cienīga. Tieši Viņķelis bijis viens no valsts specdienestu reformas projekta virzītājiem, kurš paredzēja ievērojami samazināt Satversmes aizsardzības biroja ietekmi, tādējādi blēdīgiem politiķiem radot papildu iespējas realizēt savas, nevis tautas vajadzības.
Iekšlietu ministrs uzdevis pārbaudīt iespējamo Viņķeļa sadarbību ar Krievijas specdienestiem, taču atklāt un pierādīt šādu sadarbību parasti ir gandrīz neiespējami.
Einara Repšes vadītais “Jaunais laiks” nolēmis kontrolēt informācijas tehnoloģiju biznesu. Par to liecina jaunveidojamā Informācijas sabiedrības biroja koncepcija, kā arī premjera ārštata padomnieka Viestura Šutko izteikumi par vēlēšanos nemitīgi kaut ko kontrolēt, uzraudzīt vai „auditēt”.
Informācijas tehnoloģiju projektiem valsts ik gadu tērē 15 līdz 20 miljonu latu, bet, kur grozās liela nauda, bez „Jaunā laika” varenās rokas neiztikt, tāpat kā savulaik bez daža laba cita politiķa vairāk vai mazāk kārā skatiena.
Diemžēl šāda politika var nozīmēt brīvas konkurences beigas. Jaunveidojamā biroja mērķis ir kontrolēt centralizētu iepirkumu, tātad –– radīta likumīga iespēja pirkt tehniku un tehnoloģijas no „īstajiem” piegādātājiem. Bet tas ir visīsākais ceļš uz korupciju, pret kuru visiem spēkiem cīnīties vēl nesen solīja Repše un viņa domubiedri.
Neparasts un negaidīts pavērsiens piedzīvots bankas “Baltija” lietā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka bankas “Baltija” krimināllietu izskatījis nelikumīgs tiesas sastāvs, tāpēc Augstākās tiesas Senāts atcēla iepriekšējo spriedumu un nolēma lietu nosūtīt Rīgas apgabaltiesai izskatīšanai citā tiesnešu sastāvā.
Kārtējo reizi esam kļuvuši par apsmieklu citu acīs, nespējot pienācīgi sodīt pat vienus no retajiem pašmāju blēžiem, kurus izdevies pieķert.
Lai pasludinātu spriedumu, iepriekšējo reizi tiesai vajadzēja četrus gadus, kuru laikā nomainījās trīs tiesneši. Šoreiz gan sola, ka lietas atkārtota izskatīšana ilgs tikai gadu. Tas gan maz ticams, jo vēlreiz būs jānopratina 356 liecinieki, jāizskata kalniem dokumentu, jāiztērē ne viens vien tūkstotis nodokļu maksātāju naudas.
Tiesājamajiem atkal būs iespēja sūdzēties par lietas pārlieku ilgo izskatīšanu, piemēram, ANO Cilvēktiesību komitejā. Sliktākajā gadījumā laika novilcināšanas dēļ var taču atkal pagozēties slimnīcas palātā, žēlojoties par sirds vājumu… Pēc tam taču spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt vēl augstākā tiesu instancē un arī tur tiesāties kaut līdz pastardienai. Zūd tiesas un soda jēga, pats process pārvēršas par izrādi, kura galu galā dod labumu pašam tiesājamajam, bet sabiedrībai nesniedz pat morālu gandarījumu.
