Vai obligāta peldētprasme skolās nozīmētu mazāk noslīkušo Latvijā?

Šogad jau 63 cilvēki zaudējuši dzīvību uz ūdeņiem, tostarp peldsezonas laikā 38. Kopējais noslīkušo skaits ir vēl lielāks, jo šajā statistikā netiek iekļauti bojāgājušie, kas izcelti pirms glābēju ierašanās. Aizvadītā nedēļas nogale bijusi traģiska pie Latvijas ūdenstilpēm — izcelti seši bojāgājušie. Katru gadu Latvijā ūdens dzīvību atņem aptuveni 100 cilvēkiem. — Vai obligāta peldētprasme uzlabotu šo situāciju?
AIGARS BRIKMANIS Aizkraukles vidusskolas sporta skolotājs
— Uz Kokneses peldbaseinu brauc Aizkraukles sākumskolas bērni, zinu, ka arī Skrīveru skolas. Cik esmu runājis ar Dāvi Kalniņu, Kokneses sporta centra direktoru, baseina kapacitāte par visiem simts procentiem nav izmantota. Esmu to vienmēr teicis, ka peldēšana ir vienīgais sporta veids, lai man piedod vieglatlētika, kurā strādā visas muskuļu grupas. Mūsdienās ap septiņdesmit procentiem bērnu fiziskā attīstība ir ļoti vāja. Esmu, tā teikt, padomu laika produkts, un mūs fizkultūras skolotājs iemācīja uz rokām stāvēt, un tajā skaitā peldēt. Peldēšana uzlabo ne tikai fizisko pusi, bet arī smadzeņu darbību. Iemāca pareizi elpot, attīsta visas muskuļu grupas, tajā skaitā bērniem ar lieko svaru. Runājot par bērnu peldētprasmi, vispirms jārunā ar vecākiem, jāmaina viņu domāšana.