Labdien! Atmiņas, atmiņas… Tās ir kā kvēlojošas ogles, pie kurām cilvēks sildās, kad liesmas sen dzisušas.
Labdien!
Atmiņas, atmiņas… Tās ir kā kvēlojošas ogles, pie kurām cilvēks sildās, kad liesmas sen dzisušas. Tās neliek man mieru nekad. Arī jūs esat tie, kuri palīdz dzīvot atmiņām. Esmu jūsu laikraksta lasītāja jau kopš 1967. gada. Jūs esat tie, kuri pastāsta par manu mīļo leišmali, par robežupi Mēmeli, par vietu, kur bija mana tēva mājas…
Man jūsu avīzē ļoti patīk rubrika “Sendienās”, tādēļ arī es nolēmu nosūtīt dažas fotogrāfijas no man mīļu cilvēku dzīves Kurmenē.
Tās man ceļojušas līdzi izsūtījumā 1949. gada martā un atgriezušās Latvijā 1956. gadā.
Ar cieņu, Anna Ādama Bauskā
