Lai apdzīvota vieta zeltu un plauktu, no seniem laikiem zināms: tajā noteikti jābūt divām lietām — baznīcai un krogam. Turklāt šīm celtnēm jābūt iepretim, lai no baznīcas tūdaļ nonāktu krogā.
Lai apdzīvota vieta zeltu un plauktu, no seniem laikiem zināms: tajā noteikti jābūt divām lietām — baznīcai un krogam. Turklāt šīm celtnēm jābūt iepretim, lai no baznīcas tūdaļ nonāktu krogā.
Aizkrauklē ir divas jaunas baznīcas. Krogu tām iepretim gan nav. Arī kafejnīcas ir pilsētas vizītkarte. Kāda tā ir Aizkrauklei?
Ducis desmit tūkstošiem
Patlaban Aizkraukles pilsētā darbojas divpadsmit kafejnīcu (divas no tām — kafetērijas). Tās izvietotas dažādās pilsētas vietās, ēdināšanas iespējas piedāvājot teju vai visās Aizkraukles malās. Saglabājusies arī viena sabiedriskā ēdnīca Rūpniecības ielā 10 un divas uzņēmumu iekšējās ēdnīcas — firmā “NELSS” un Pļaviņu HES. Abās pēdējās gan cilvēkus no malas ielaiž nelabprāt.
Desmit tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju ducis kafejnīcu būtu pietiekami, arī iebraucējiem vieta pusdienošanai vienmēr atrastos. Tomēr apsviedīgi uzņēmēji ierīko arvien jaunas ēdinātavas. Jo uzskata, ka cilvēkiem ēst vajag vienmēr, bet konkurences apstākļos izdzīvos labākais.
Diemžēl kafejnīcas arī slēdz. Ir pat tādas, kuras slēgtas, vēl lāga darbu nesākušas. Nedarbojas arī Aizkrauklē vienīgais restorāns “Daugava”, par tā kādreizējo esamību liecina vien uz ēkas jumta novietotais uzraksts. Reizēm restorāna telpās notiek banketi un citi slēgti pasākumi, tomēr laiks, kad te spēlēja muzikanti, sen pagātnē.
“Tornīti” pērk un pārdod
Jau sāk aizmirsties, ka Rūpniecības ielā 10, līdzās ēdnīcai, reiz darbojās SIA “Allegretto” kafejnīca “Tornītis”. Tā slēgta pirms pusotra gada, jo firmai nav bijusi izdevīga.
— Aizkrauklē nevajag kafejnīcu, te vajag tikai vietas, kur ieskriet iedzert, — uzskata SIA “Allegretto” īpašnieks Modris Melngailis. — Tiklīdz kafejnīcā nepārdod alkoholu, tā kļūst nerentabla. “Tornītī” apgrozījums bija trīsdesmit četrdesmit latu dienā, par peļņu nemaz nesapņojot. Tie, kuri ar kafejnīcām grib Aizkrauklē pelnīt, ir naivi. Bez cita biznesa kafejnīca dzīvot nespēj.
Tādēļ SIA “Allegretto” nerentablās kafejnīcas telpas pārdeva firmai “Meduslācis”. Jau šķita, ka būs jauna kafejnīca, tomēr arī “Meduslācis” telpas pārdeva. Nu tās pieder Rīgas laku un krāsu rūpnīcai.
Karbonādes vietā krāsas?
Šobrīd bijušajā “Tornītī” rit vērienīgi remontdarbi. Iespējams, kafejnīcas vietā būs laku un krāsu veikals.
— Firma vēl nav izlēmusi, ko ierīkot šajā vietā, — stāsta Rīgas laku un krāsu rūpnīcas direktora vietnieks Ivars Osis. — Iespējams, te būs krāsu veikals, bet galīgā koncepcija telpu izmantošanai vēl nav pieņemta. Izremontēsim telpas un tad lemsim, ko tajās darīt. Tas būs skaidrs pēc mēneša.
Ticamāk, ka “Tornītī” tomēr atvērs krāsu veikalu un šī vieta kā kafejnīca Aizkrauklei zudīs.
Ēdnīca strādniekiem
Iepriekš piesakot, ēdienus klientu norādītajā adresē pieved no līdzās esošās SIA “Allegretto” ēdnīcas, kas ir vienīgā sabiedriskā ēdnīca Aizkrauklē. Melngaiļa kungs stāsta, ka maltīti klāt pievest pārsvarā lūdz daži bijušie kafejnīcas klienti, kuriem patikusi tās virtuve. Savukārt ēdnīcu iecienījuši apkārtējo uzņēmumu strādnieki.
— Kam šodien vajadzīga ēdnīca? Tikai tiem, kuriem ienākumi neļauj pusdienot kafejnīcā. Tas ir — darba tautai, strādniekiem, — stāsta Modris Melngailis. — Te pusdieno Aizkraukles autotransporta uzņēmuma strādnieki, tuvāko firmu darbinieki. No banku aprindām klientus nemana, viņiem kafejnīcas pilsētas centrā.
Tiesas zāle virtuvē
Savulaik kafejnīca bijusi arī Spīdolas ielā 4. Vēl 1998. gadā toreizējās Aizkraukles kooperatīvās sabiedrības (tagad SIA “Aizkraukles sabiedrība”) kafejnīcu “Sonāte” labprāt apmeklēja gan jauni, gan veci. To bija iecienījušas arī ģimenes ar bērniem, jo māmiņām patika kafejnīcas mājīgā atmosfēra.
Diemžēl finansiālu apsvērumu dēļ kafejnīcu slēdza, bet ēku Aizkraukles kooperatīvā sabiedrība 1999. gada pavasarī pārdeva Tieslietu ministrijai. Tās otrajā stāvā iekārtoja Aizkraukles rajona tiesu, bet pirmā stāva telpas, arī bijusī kafejnīca, joprojām ir tukšas.
— Izstrādāts ēkas rekonstrukcijas plāns, kurā paredz pirmajā stāvā ierīkot tiesas telpas, — stāsta Aizkraukles rajona tiesas priekšsēdētāja Ilona Rūķe. — Tiesas zāle būs arī kafejnīcas telpās.
Rūķes kundze gan nevarēja pateikt, kad tas notiks, jo rekonstrukcija atkarīga no piešķirtās naudas daudzuma. Tomēr jau tagad “Sonātes” telpās no kafejnīcas interjera nav ne vēsts, un nekas neliecina, ka pirms pieciem gadiem te kūpēja ēdieni un čaloja apmeklētāji.
Tarbiņā no mājām
Apkārtējo iestāžu — veikalu, mākslas skolas, degvielas uzpildes stacijas un citu — darbiniekiem mazliet žēl, ka nav “Sonātes”. Tā bijusi laba pusdienošanas vieta, bet nu jāiet tālu uz pilsētas centru.
— Tiesas darbinieki pusdieno, kā nu kurš, — stāsta Ilona Rūķe. — Vieni ņem ēdamo līdzi no mājām, citi apmeklē pilsētas kafejnīcas. Zinu, ka iecienīta ir “Saulespuķe”, “Solo”.
Pusdienās ar caurlaidēm
Arī otra tiesa — Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija Jaunceltnes ielā 5 — palikusi bez kafejnīcas. Ēkā, kurā izvietota tiesa, Aizkraukles ceļu rajons un Latvijas autoceļu direkcijas Aizkraukles rajona nodaļa, bija arī kafejnīca “Daugaviņa”. Neliela, domāta galvenokārt apkārtējo iestāžu darbiniekiem.
Pirms pāris gadiem kafejnīcu slēdza. Uzradās interesenti, kuri gatavojās to pārbūvēt un atvērt no jauna, bet tālāk par idejām netika.
Jaunceltnes ielas iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem palika kafejnīca “Zanda” Jaunceltnes ielā 9a, kā arī “Nelsa” ēdnīca, kura ir uzņēmuma teritorijā, bet tajā var iekļūt vienīgi ar speciālām caurlaidēm.
Gāzes stacija “Ar mani”
Jaunceltnes ielā savulaik bijusi vēl viena kafejnīca — “Ar mani”. 2000. gada rudenī par kafejnīcu pārbūvēto Līvānu tipa māju Jaunceltnes ielā 1 no Eināra Grigoroviča nopirka SIA “Latvijas propāna gāze”. Jaunajā īpašumā iekārtoja Aizkraukles apkalpes zonas kantori, bet pagalmā uzcēla automašīnu gāzes uzpildes staciju.
Par kādreizējo kafejnīcu vairs neliecina nekas. Vien klienti reizēm labvēlīgi zobojas, ka gāzes uzpildes stacija jānosauc “Ar mani”, kā savulaik dēvēta kafejnīca.
Stīvēšanās kultūras namā
Bez kafejnīcas palicis pat Aizkraukles pilsētas kultūras nams. Mazās zāles galā ilgāku laiku darbojās Bebru pagasta individuālā uzņēmuma “Ziedi” kafejnīca “Harmonija”. Pērnā gada rudenī “Harmoniju” slēdza, “Ziedi” pārtrauca telpu nomas līgumu.
— “Ziedi” pārdeva kafejnīcas iekārtas SIA “Samata”, kas gribēja nomāt kafejnīcas telpas, — stāsta Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska. — Taču “Samatas” vadība pieprasīja arī nereālu lietu — kultūras nama mazās zāles īres tiesības uz divdesmit pieciem gadiem. Solīja teju vai leiputriju!
Pašvaldība tam nepiekrita, jo zāle vajadzīga pašam kultūras namam. Vienīgi piedāvāja zāli izīrēt konkrētu pasākumu rīkošanai. Taču “Samatas” vadību tas neapmierināja. Sākās negaidīta stīvēšanās.
— Ilgāku laiku “Samata” neparakstīja īres līgumu, aizbildinoties gan ar laika trūkumu, gan citām problēmām, — stāsta Aina Podvinska. — Visu šo laiku kafejnīca bija tukša, īri par to neviens nemaksāja. Beidzot gada nogalē līgums parakstīts, taču īres maksu joprojām neesam saņēmuši.
Meklēs citus īrniekus
Kultūras nama kafejnīcā šobrīd nekas nenotiek. “Samata” darbību tajā nav sākusi. Pašvaldība jau apsver iespēju uz gadu noslēgto īres līgumu lauzt un meklēt citus kafejnīcas apsaimniekotājus.
— Mūs vazā aiz deguna, — uzskata Aina Podvinska. — Ja “Samata” kafejnīcu neatvērs un īri nemaksās, izsludināsim konkursu un meklēsim citus pretendentus.
Interesenti par kultūras nama kafejnīcu ir vairāki, bet neviens neko nevar darīt, kamēr juridiski to īrē “Samata”. Nav gan skaidrs, kādēļ Aizkraukles novada dome uzreiz rudenī neizsludināja konkursu? Iespējams, tad atrastu kārtīgu īrnieku, kurš gan par telpu nomu maksātu, gan kafejnīcu atvērtu.
— Tobrīd par kafejnīcu nevienam citam nebija intereses, tādēļ slēdzām līgumu ar “Samatu”, — tā Aina Podvinska.
Ārzemniekus nav kur vest
Vai Aizkrauklē kafejnīcu nav par daudz?
Aina Podvinska teic:
— Lai paēstu pusdienas, problēmu nav. Taču trūkst vietu brīvā laika pavadīšanai. Īpaši lielas problēmas, ja atbrauc ārzemju viesi. Viņus nav uz kurieni aizvest, lai pasēdētu un mierīgā gaisotnē pārrunātu darba vai privātos jautājumus.
Arī citi domes vadošie darbinieki bilst, ka Aizkrauklē nav vietas, kurp vest viesus.
— Kad atbrauc ciemiņi, intensīvi jāmeklē, kur viņus izmitināt un pabarot, — stāsta Aizkraukles novada domes teritoriālplānotāja Ilona Kāgane. — Pamazām šī joma Aizkrauklē attīstās, ir laba banketu zāle ledushallē, pieņemama vieta ir kafejnīca “Solo”, taču restorāna mums nav joprojām.
Restorāns kā mirusī zona
Restorāns Aizkrauklē kādreiz bijis. Nu tas slēgts. SIA “Aizkraukles sabiedrība” slēgtajā restorānā “Daugava” gan piedāvā rīkot banketus un citus pasākumus, bet ikdienā restorāna durvis ir ciet.
— Mums ir kafejnīca “Ienāc!”, kuras virtuves ēdienus varam piedāvāt banketiem restorāna telpās, — stāsta SIA “Aizkraukles sabiedrība” ražošanas pārzine Lija Runce. — Restorānā vietas pietiek pat pusotram simtam cilvēku, tur var rīkot dažādus pasākumus.
Apskatot restorāna telpas, gan šķiet, ka tās piemērotas tikai bēru mielastiem. Remonts nav bijis sen, tumšās sienas vedina uz drūmām domām. Tukšas un pamestas telpas arī līdzās restorānam.
— Lai attīstītu ēdināšanas pakalpojumus, mēs esam neizdevīgā vietā, — uzskata Lija Runce.
Gaidot “atdzīvināšanu”
SIA “Aizkraukles sabiedrība” tomēr nedomā restorānu “Daugava” atstāt novārtā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anda Kočergina stāsta, ka jau drīz plānots restorānā rīkot dzīvās mūzikas vakarus, kādi bijuši agrāk.
— Gribam atvērt “Daugavu” tādu, kāda tā bija kādreiz, bet nezinām, vai cilvēkiem restorāns būs vajadzīgs, — stāsta Anda Kočergina. — Sākumā sarīkosim vakarus ar mūziku un raudzīsimies, vai būs apmeklētāji. Ja būs, telpas remontēsim, “atdzīvinot” kādreizējo restorānu.
Labāku vietu neatrast
Aizkraukles novada domes teritoriālplānotāja Ilona Kāgane domā, ka restorānam būtu apmeklētāji. Labāku vietu nemaz nevar vēlēties.
— Tas ir pats pilsētas centrs, netālu autobusu stacija, ledushalle, — saka Ilona Kāgane. — Ja šo vietu sakārtotu un attīstītu, apmeklētāju netrūktu. Aizkrauklē restorānu ļoti vajag. Kafejnīcu pusdienošanai pietiek, bet, ja grib vakarā ar viesiem pasēdēt, piemērotas vietas nav.
Par to dažādās aptaujās viedokli pauduši arī Aizkraukles iedzīvotāji. Ļoti daudzi grib pilsētā restorānu. Trūkstot arī tīņu kafejnīcu, kurās nepārdotu alkoholiskos dzērienus un labi varētu justies ģimenes ar bērniem.
— Tā tikai šķiet, ka konkurence Aizkrauklē ir liela, tomēr visas jomas nav aptvertas, — stāsta Ilona Kāgane. — Ja būtu kāds aktīvs uzņēmējs ar jaunām idejām, te vēl daudz varētu izdarīt. Ēdināšana nav viegls bizness, tomēr interesants, ja vien ir kas vairāk par parastu kafejnīcu.
Bez reklāmas cer uz klientiem
Aizkrauklē kafejnīcu ir daudz, bet ne visi zina, kur tās izvietotas. Vainojami paši uzņēmēji, kuri savu ēdināšanas iestādi nereklamē, tomēr naivi cer uz klientiem.
Piemēram, Aizkraukles poliklīnikā darbojas neliela kafejnīca, par kuras esamību var tikai nojaust. Garāmgājējs pat nezina, ka ēkā var paēst, jo reklāmas uzrakstu ielas malā nav. Lielu uzrakstu nav arī kafejnīcai “Ienāc!”. Par pamatīgām izkārtnēm parūpējusies vienīgi kafejnīca “Saulespuķe” un nesen atvērtā “Solo”. Sīki, gandrīz nepamanāmi uzraksti ir citām kafejnīcām. Pat ledushallei, kas ir ievērojamākais objekts pilsētā, nav norāžu.
— Jābūt ne tikai tirgotājam, bet arī mārketinga speciālistam. Savs uzņēmums jāreklamē, tikai tad var cerēt uz peļņu, — tā Aizkraukles novada domes teritoriālplānotāja Ilona Kāgane.
Pirmais striptīzs
Uz peļņu nākotnē cer SIA “Sandi” īpašnieks Staņislavs Kozlovskis, plānojot ierīkot bistro un restorānu. Tas būs bijušā bāra “Kaliostro” un pārtikas veikala “Sandis” vietā Lāčplēša ielā 3.
— Plānoju plašu kafejnīcu vismaz ar piecdesmit, sešdesmit sēdvietām, — stāsta Staņislavs Kozlovskis. — Dienā tā darbotos kā bistro, kur ātri paēst, pašam pie letes izvēloties ēdienus. Vakarā bistro pārtaptu par restorāna tipa atpūtas vietu ar izklaidēm, piemēram, mūziku. Varbūt kādā vakarā būs arī striptīzs — lai izklaides dažādākas.
Vai tādēļ mežā mukt?
Topošā bistro telpas jau remontē. Ļoti rūpīgi plānota virtuve, jo tai jābūt ne tikai ērtai, bet arī atbilstošai sanitārajām normām.
— Ļoti grūti telpas piemērot mūsdienu prasībām, — stāsta Staņislavs Kozlovskis. — Naktī mierīgi gulēt nevar, domājot, kā labāk iekārtot, lai ērti gan darbiniekiem, gan klientiem, turklāt atbilstoši stingrajām Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām.
SIA “Sandi” ir pieredze ēdināšanas jomā. Firma ēdina bērnus skolās, tai ir sava kulinārijas ražotne.
— Domāju, martā vai aprīlī jaunā kafejnīca sāks darbu, — saka Staņislavs Kozlovskis. — No lielās konkurences nebaidos, jo pilsētā daudz iestāžu — visiem vajag ēst. Vai man tādēļ mežā mukt, ka ir vēl citi ēdināšanas uzņēmumi?
Lielāko kompleksu pārdos
Savulaik lielu ēdināšanas uzņēmumu iepretim Aizkraukles novada ģimnāzijai plānoja atvērt SIA “Vērdiņš”. Ar vērienu uzcelta ēka, kurā plānoja ne tikai kafejnīcu, bet arī atpūtas centru. Diemžēl vairākus gadus darbi uz priekšu nekust.
— Dzīvē viss mainās, un “Vērdiņš” kafejnīcu Aizkrauklē nebūvēs, — stāsta Vilnis Pāvils, SIA “Vērdiņš” īpašnieks. — Lielo kompleksu pārdosim, un tad jaunais īpašnieks lai lemj, kas tajā būs. Ja gribēs, lai ierīko kafejnīcu. Tā būs viņa darīšana.
Dažādās vizītkartes
Aizkraukles pilsētas kafejnīcas ir ļoti dažādas. Ir tādas, kurās cilvēki iegriežas vēl un vēl, bet ir arī kafejnīcas, kurās retu apmeklētāju vienīgā interese ir iemalkot glāzi spirtoto dzērienu. Žēl, ja šādās vietās gadās iemaldīties pilsētas viesiem, sabojājot iespaidu par visu pilsētu kopumā.
Cerams, reiz Aizkrauklē būs restorāns, kur atpūsties varēs gan vietējie iedzīvotāji, gan ciemiņi. Pietiek jau ar to, ka Aizkraukle zaudējusi kinoteātri.
