Latvijai šis gads būs izšķirošais, jo izlemsim — pievienoties Eiropas Savienībai vai nē.
Latvijai šis gads būs izšķirošais, jo izlemsim — pievienoties Eiropas Savienībai vai nē. Saistībā ar to valdība izveidojusi sabiedrisku konsultatīvo padomi sabiedrības informēšanai pirms referenduma. Tajā darbosies 29 sabiedrībā pazīstami cilvēki — žurnālisti, literāti, dažādu organizāciju pārstāvji, izglītības iestāžu vadītāji. Padomi vadīs pats premjerministrs Einars Repše. It kā citi valdībā par ES neko nezinātu un sabiedrību pārliecināt nespētu.
Sākumā šķiet — apsveicama rīcība un laba ideja. Tauta jāinformē un jāpalīdz orientēties neskaidros jautājumos. Tikai — vai tādā veidā? Latvijā jau darbojas Ramonas Umblijas vadītā Latvijas iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupa “Latvija Eiropā”. Jaunizveidotās padomes uzdevums būšot izvērtēt pirmsreferenduma informēšanas pasākumus un sniegt ieteikumus agrāk izveidotajai grupai. Valdības rīkojums noteic, ka padomes sēdēm jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī.
Izklausās apmēram tā — sanāks kopā trīs desmiti cilvēku un pie kafijas tases čalos par Eiropu. Tikai nav saprotams, kāds ir padomes izveidošanas racionālais pamats. Vai latvieši būs zinošāki no tā, ka gaišākie tautas prāti kabinetā gudri spiež? Varbūt izveidot pat iestāšanās ministriju ar kādām pārdesmit aģentūrām — būtu vēl vairāk iestāžu, un būtiski samazinātos bezdarbs.
Latvijā informācijas kampaņa atgādina laika nosišanu un teatrālu padomju organizēšanu, no kurām reāla labuma nav. Tie, kurus interesē ES, informāciju atradīs paši. Katrā lauku bibliotēkā netrūkst materiālu, arī presē par to daudz raksta.
Tautai šī samākslotā rosīšanās nav vajadzīga, tas drīzāk cilvēkos radīs pretēju reakciju. Vienīgā cerība — kamēr jaunizveidotā padome sapulcēsies, iešūposies un sāks strādāt, referendums varbūt jau būs beidzies.
