“Staburagam” piezvanīja kāda māte no Zalves pagasta (vārds redakcijā zināms), lai izteiktu savu viedokli par skatuves runas konkursu “Zvirbulis 2003”.
“Staburagam” piezvanīja kāda māte no Zalves pagasta (vārds redakcijā zināms), lai izteiktu savu viedokli par skatuves runas konkursu “Zvirbulis 2003”. Par to rakstījām laikraksta 11. februāra numurā.
“Esmu priecīga, ka beidzot kāds uzdrīkstējies runāt par to, cik nekompetenti strādā žūrija šajā konkursā,” saka sieviete. “Tā bijis gadu no gada, un šo dalīto attieksmi sevišķi izjūt lauku bērni.
Pilnīgi piekrītu aizkrauklietei, kura izteica neuzticību konkursa žūrijai. Tās vērtējums nebija objektīvs arī tādēļ, ka žūrijā pārsvarā bija aizkrauklieši. No katras lauku skolas uz konkursu dodas gan vecāki, gan skolotāji, gan līdzjutēji, tāpēc nebūtu grūti nokomplektēt žūriju, kurā būtu dažādu pagastu cilvēki.
Arī es konkursā “Zvirbulis 2003” biju skatītāja, un man bija kauns raudzīties, kā viena pamatskolu audzēkņu vērtētāja visu konkursa laiku zelēja košļājamo gumiju. Diez vai viņa vispār dzirdēja, ko bērni runā.
Lai gan konkursam bija noteikta vienota tēma, to mēs lauku skoliņā uzzinājām tikai tad, kad bērni fragmentus jau bija izvēlējušies un iemācījušies, jo nolikumu saņēmām vēlu.
Tāpat konkursa nolikumā teikts, ka bērna priekšnesums nedrīkst pārsniegt trīs minūtes. Skatoties pulkstenī, mājās vairākas reizes mēģinājām, īsinājām, kaut likās, ka fragmentā kaut kas zūd. Liels bija pārsteigums, ka konkursā neviens laiku neuzņēma un dažs runāja pat piecas un sešas minūtes. Kāpēc jāizstrādā nolikums, ja citiem atļauts to neievērot?
Nevienu gadu pēc skatuves runas konkursa mūsu skolā nav saņemti apkopoti vērtēšanas dati. Vai tas ir kāds noslēpums? Ja mans bērns nav ieguvis godalgu, es taču drīkstu uzzināt, pēc kādiem kritērijiem viņš vērtēts, kādu vietu ieguvis.
Zalvē bērni ar lielu prieku piedalās skolas rīkotajā atlases konkursā, bet neviens nepriecājas, kad jādodas uz rajona pasākumu. Arī bērniem sāp šī dalītā attieksme. Kopā ar skolotāju izlēmām, ka skolā skatuves runas konkursi arī turpmāk notiks, bet uz rajona centru diez vai brauksim — lai bērniem nesāp sirds par netaisnību.”
