Izlasot laikrakstā “Staburags” 25. janvāra numurā ievietoto rakstu “Jautriem stāstiem pilna diena”, esmu neizpratnē, kāpēc makšķernieki zivju nabadzībā Daugavā vaino zvejniekus ar tīkliem.
Izlasot laikrakstā “Staburags” 25. janvāra numurā ievietoto rakstu “Jautriem stāstiem pilna diena”, esmu neizpratnē, kāpēc makšķernieki zivju nabadzībā Daugavā vaino zvejniekus ar tīkliem.
Zvejai ar tīkliem zonas ir norādītas. Arī tīklu garums un to acu izmērs stingri noteikts, lai neizķertu mazās zivis. Zvejniekus bieži kontrolē, ko nevar teikt par makšķerniekiem, kuri izķer lielākoties vēl nepieaugušās zivis. Nesaudzē arī plaužu un samu mazuļus.
Raudas, asari ir par sīkiem, lai iepītos tīklos, arī viņu daudzums krasi samazinājies.
Zemledus makšķernieki zvejo visu ziemu. “Tīkliniekiem” zveja sākas vasarā un noteiktā laikā. Bieži vien makšķernieki nozvejo vairāk zivju nekā zvejnieki ar tīkliem.
Zivju daudzumu Daugavā ietekmē Pļaviņu HES, kurai nav zivju ceļa. Bieži vien zivju nārsta laikā ir nelabvēlīgi laika apstākļi. Reizēm Daugavas ūdeņus piesārņo ķimikālijas. Inspekcijai būtu biežāk jākontrolē zemledus makšķernieki un jāpievērš uzmanība malu zvejniecības izskaušanai, lai zveja Daugavas ūdeņos būtu likumīga.
