Aizkraukles ledushallē skatītājiem bija iespējams vērot sacensības Latvijā pavisam jaunā sportaveidā — kērlingā. Te notika Latvijas čempionāta 16. un 17. kārtas spēles.
Aizkraukles ledushallē skatītājiem bija iespējams vērot sacensības Latvijā pavisam jaunā sportaveidā — kērlingā. Te notika Latvijas čempionāta 16. un 17. kārtas spēles.
Latvijā jaunums
Kērlings Latvijā ir viens no jaunākajiem sportaveidiem — to spēlē kopš 2001. gada novembra. 2002. gadā Latvijā jau notika pirmais čempionāts, taču to atklāja pārāk vēlu — martā, tāpēc spēles ievilkās līdz vasaras beigām. Pasaulē kērlinga sezona parasti sākas septembrī un beidzas aprīlī. Aprīļa vidū notiek pasaules, bet decembrī — Eiropas čempionāts.
Šis Latvijas čempionāts sākās pagājušā gada decembrī. Spēles notiek divos apļos, vispirms izspēlē vīriešu komandas, tad sieviešu. Šobrīd par Latvijas čempionu titulu sacenšas 7 dāmu un 11 vīru komandu. Kaut gan šajā sportaveidā ir maza pieredze, pēc pagājušā gada Latvijas čempionāta no labākajiem spēlētājiem izveidoja mūsu valsts izlasi startam Eiropas čempionātā Šveicē.
Kāpēc ne olimpiskajās spēlēs?
Latvijas kērlinga asociācijas viceprezidents Ansis Regža, kurš skatījās arī spēles Aizkrauklē, sacīja, ka starts Šveicē bijusi lieliska iespēja pavērot pasaules līmeņa spēlētājus.
Kopš 1998. gada kērlings ir arī ziemas olimpisko spēļu programmā. Vai Latvijas kērlinga spēlētāji varētu piedalīties olimpiskajās spēlēs 2006. gadā? Regžas kungs nav pārāk optimistiski noskaņots, taču 2010. gadā — kāpēc ne?
Ciena pretinieku
Pasaulē, arī Latvijā, kērlings ir amatieru sportaveids. Ansis Regža stāsta: “Tā ir patīkama brīvā laika pavadīšana, kur spēlētājam neprasa pārāk labu fizisko sagatavotību. Te vajag precizitāti un smalku aprēķinu. Tā ir ļoti korekta spēle, kurā ciena pretinieku un delikātu cīņu.
Pasaulē kērlingu sauc par šahu uz ledus. Visi spēlētāji ikdienā lielākoties ir strādājoši cilvēki, studenti. Tikai varbūt tādās valstīs kā Šveice, Vācija, Zviedrija, Kanāda ir profesionāļi, kuriem par šo nodarbi maksā. Protams, naudu var pelnīt arī piedaloties dažādos turnīros.”
Atbrauks vēl
Asociācijas viceprezidents piebilst, ka pagaidām kērlingu spēlē Rīgā, Ventspilī un Jelgavā — vietās, kur ir laba ledushalle. Te izveidotas komandas, nodibināti kērlinga klubi, notiek treniņi un sacensības. “Aizkraukles ledushalles īpašnieks Juris Garda mums piedāvāja izmantot ledushalli Aizkrauklē. Mums te patika. Domāju, ka šīs nav pēdējās sacensības Aizkrauklē. Iespējams, februāra beigās atkal atbrauksim. Ledus te ir labs, to pirms sacensībām gatavoja visu nakti,” saka Regžas kungs.
Akmens sver 20 kilogramu
Pēc čempionāta viņš aicināja interesentus izmēģināt roku šajā sportaveidā. No malas skatoties, viss liekas ļoti vienkārši, taču pašam 20 kilogramu smago akmeni slidināt mērķī nav nemaz tik viegli.
Treneris saka: “Protams, ledus ir slidens, taču ar to jāsadraudzējas, jāizjūt tas, jābūt labai kustību koordinācijai un jājūtas stabili. Tad viss izdosies. Ja gribat spēlēt kērlingu arī Aizkrauklē, prasiet, lai hallē gādā akmeņus un algo treneri, jo laukums tam jau ir.”
Spēlē sacenšas divas komandas, katras komandas uzdevums ir aizslidināt savus akmeņus pēc iespējas tuvāk mērķa centram, izsitot no tā pretinieka akmeņus. Katrai komandu “divkaujai” ir savs tiesnesis. Ja kērlingu gribētu spēlēt Aizkrauklē, te vajadzētu ne tikai inventāru un treneri, bet arī tiesnešus.
Palīdz pasaules organizācija
Vai kērlings ir dārgs sportaveids? Ansis Regža saka — jā un nē. Inventārs nav dārgs, jo tam nevajag īpašu apģērbu vai apavus. Jāsagādā tikai speciālās zoles, kuras palīdz vieglāk slīdēt pa ledu. Akmeņus un birstes ledus pucēšanai var izīrēt no asociācijas. Dārga ir ledus laukuma īre.
Latvijas kērlinga asociācijai palīdz Pasaules kērlinga federācija, izīrējot akmeņus un birstes. 16 akmeņu komplekts (spēlē divas komandas, katrai astoņi akmeņi) maksā 2,5 tūkstošus latu. Finansiāli to atbalsta gan firmas, kuru komandas piedalās sacensībās, gan Latvijas olimpiskā komiteja. Latvijā šobrīd ir 100 licencētu kērlinga spēlētāju, kuri asociācijā nopirkuši licenci un ir tiesīgi startēt valsts čempionātā.
