Turpmāk gada sākumā varēsim svinēt brīvlaišanas svētkus. Par to gādājušas tiesas.
Turpmāk gada sākumā varēsim svinēt brīvlaišanas svētkus. Par to gādājušas tiesas. Vispirms no ieslodzījuma atbrīvoja par krāpšanu notiesāto Armandu Stendzenieku, tad bijušos baņķierus Aleksandru Laventu un Tāli Freimani. Drīz vien viņu pēdās sekoja pedofilijā apsūdzētais Ainārs Eisaks, un gan jau cietuma kameru drīz atstās vēl kāds slavens ieslodzītais.
Būtībā jau labi, ka cietumos paliek mazāk ieslodzīto. Viņus jāuztur mums visiem, strādājot un maksājot nodokļus. Jo mazāk ieslodzīto, jo vairāk naudas paliek citām vajadzībām. Taču smieklīgas tagad šķiet iepriekš notikušās skaļās tiesas prāvas, kuras plaši izskanēja arī ārpus Latvijas robežām un sasniedza pat Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Iesaistījās pat starpvalstu likumsargi, tvarstot ilgāku laiku ārzemēs bēguļojušo Armandu Stendzenieku. Līdz noķēra un, rokudzelžos saslēgtu, nogādāja Latvijā. Arī cietumā Stendzenieks nerima, solot dibināt partiju, atmaskot negodīgos ierēdņus un apvainojot tiesībsargājošās institūcijas korupcijā. Savukārt Laventa tiesāšana ar tiesnešu maiņām, ģībšanām tiesas zālē un pēkšņajām kaitēm ir Ginesa rekorda cienīga. Vēl ilgi nerims kaislības ap šo lietu. Arī Eisaku netiesāja mierīgi un klusi. Tauta to varēja vērot neskaitāmos ziņu raidījumu sižetos, lasīt preses izdevumos.
Galu galā vainīgos notiesāja, jau šķita, ka taisnība uzvarējusi. Bet kas tev deva! Spriedumu Laventam pasludināja pērnā gada rudenī, bet jau pēc dažiem mēnešiem viņu, kas lielāko soda izciešanas laiku pavadīja slimnīcā, no ieslodzījuma atbrīvoja. Tagad nu jau brīvlaistais eksbaņķieris var kravāt čemodānus un posties uz ASV, kur Maiami pludmalēs dēlu gaida mīlošie vecāki, uzskatot, ka “nabadziņš” pat būtu jāattaisno. Laventam gan noteikta policijas uzraudzība, bet šo jautājumu noteikti var nokārtot ne sliktāk kā atbrīvošanu no apcietinājuma. Maz ticams, ka viņi abi ar Freimani nevēlēsies izbraukt no Latvijas. Ir taču brīvi cilvēki.
Vērojot šīs masveida brīvlaišanas, var pārliecināties, ka Latvijā tiesvedībā labā roka nezina vai negrib zināt, ko dara kreisā, jo viens tiesnesis mēģina godprātīgi tiesāt, kamēr cits viņa amatabrālis ver cietuma vārtus vienam noziedzniekam pēc otra. Jo tāds, lūk, ir likums…