Kāda paziņa, gaidot dēlu pārnākam mājās no kara Afganistānā, četrdesmit gados nosirmoja. Tikpat sirmu galvu atgriezās arī viņas pirms tam melnmatainais puisēns.
Kāda paziņa, gaidot dēlu pārnākam mājās no kara Afganistānā, četrdesmit gados nosirmoja. Tikpat sirmu galvu atgriezās arī viņas pirms tam melnmatainais puisēns. Sieviete ik nakti modās no dēla šausmu kliedzieniem miegā un nolādēja visus, kuri pavēlēja latvju zēniem doties uz šo līdz tam nezināmo pusmežonīgo zemi. Fiziski viņš bija vesels, bet morāli sagrauts un neizārstējams.
Tagad latvieši uz Afganistānu dodas atkal. Tikai šoreiz labprātīgi jeb, pareizāk, piespiedu labprātīgi. Ar pašas prezidentes un Saeimas svētību. Pēc Amerikas Savienoto Valstu, šīs iedomīgās lielvalsts, lūguma, kurš mums, protams, nozīmē pavēli. Tā ir mūsu “biļete” uz valstu pulciņu, kuru sauc par NATO.
Lasu presē, klausos radio, vēroju televīzijā un nesaprotu, kas īsti ir mainījies: Padomju Savienības laikā karā sūtīja padomju armijas ģenerāļi, tagad — brīvās Latvijas vadītāji. Citi laiki, citi cilvēki, bet nemieru plosītā tumsonīgā valsts Austrumos tā pati. Neko tur neizdevās panākt krieviem, neizdosies arī amerikāņiem un Eiropas valstu algotņiem vai brīvprātīgajiem.
Tikai lieki tēriņi — astoņu Latvijas militāro speciālistu sešu mēnešu darbošanās Afganistānā ANO Starptautisko drošības atbalsta spēku Nīderlandes kontingenta sastāvā Latvijai izmaksās 260 tūkstošu latu — vairāk nekā ceturtdaļmiljonu. Šī nauda noderētu mums pašiem tepat Latvijā.
Taču tas ir tikai sīkums un visam sākums. Vēl jau mūs gaida Irāka un, kas zina, varbūt arī Ziemeļkoreja. Nedod, Dievs, vēl kādā pasaules reģionā tikt skartām ASV interesēm, tad karot vajadzēs ne tikai lielo valstu karavīriem, bet arī tādiem “sīkaļām” kā Latvijas bruņotie spēki. ASV gādā par arvien lielākām savas ietekmes sfērām un līdz ar to valsts pilsoņu interesēm, bet kā par to pašu gādājam mēs?
Kāpēc igauņi nav tik iztapīgi, kaut arī grib būt NATO sastāvā? Kāpēc viņi nogaida un nesteidzas deklarēt aklu piekrišanu ASV iespējamajai agresijai Irākā? Mūsu Saeima vismaz šoreiz izceļas un ASV atbalstā apsteidz pat Vāciju un Franciju, kaut gan trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju neatbalsta karu pret Irāku.
Daudzām mātēm Latvijā dēli ir obligātā militārā dienesta gados. Viņas negribētu nosirmot, gaidot un varbūt pat nesagaidot bērnus mājās no jauna kara.
