Kas to būtu domājis, ka tas mīlas kaktuss, kurš uzziedēja manā sirdī, tik ātri nonīks! Lētticīgā jūsmā sekoju visām Tavām reformām un Indriķim tā arī pateicu: “Ja gribi mieru mājās, dari visu kā Einars!”.
Kas to būtu domājis, ka tas mīlas kaktuss, kurš uzziedēja manā sirdī, tik ātri nonīks! Lētticīgā jūsmā sekoju visām Tavām reformām un Indriķim tā arī pateicu: “Ja gribi mieru mājās, dari visu kā Einars!”.
Ar lielu degsmi iesaistījos Tavā sludinātajā taupības programmā. Biju pat izstrādājusi programmu “Četri”. Tas nozīmēja — visu samazināju četras reizes. Piemēram, 100 vatu spuldzītes vietā ieskrūvējām 25 vatu, brokastīs ēdām tikai ceturtdaļolas, desu pirkām četrreiz retāk nekā pērn.
Nesaskaņas manā ģimenē sākās brīdī, kad Tu, Einariņ, trīskārši palielināji sev algu. Todien kā satracināts bullis manā istabā iebrāzās Indriķis un pieprasīja, lai viņam no kopīgā maka izsniedzu trīsreiz lielāku dienasnaudu nekā līdz šim. Ko man bija darīt? Ja Indriķis algas pielikumu būtu prasījis priekšniekam, viņu taču par nekaunību atlaistu. Man atlika piekāpties.
Un kāpēc Tev, Einariņ, vajag ķēmoties ar tām frizūrām? Vai tad nebija laba tā pati vecā? Tikko Indriķis bija ieveidojies matus kā Tev, nu atkal jāmaina. Bet frizieri taču plēš bargu naudu.
Nu jau trīs stundas esmu salmu atraitne — kā Indriķis aizgāja uz bāru, tā nav atgriezies. Tik ilgi prom viņš nekad nav bijis.
Nu redzi, Einariņ, Tavi jaunie laiki mani ieveduši galīgā strupceļā! Es labāk turēšos pie sava Indriķīša. Viņš tomēr ir pārbaudīta vērtība.
Izabella
