Tiekoties ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, zinātnisko iestāžu direktori viņam jautāja par šo iestāžu turpmāko statusu, subsīdijām un investīcijām zinātnes attīstībai, kā arī lauksaimniecības perspektīvām Eiropas Savienībā.
Tiekoties ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, zinātnisko iestāžu direktori viņam jautāja par šo iestāžu turpmāko statusu, subsīdijām un investīcijām zinātnes attīstībai, kā arī lauksaimniecības perspektīvām Eiropas Savienībā.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzskata, ka zinātnisko iestāžu sistēma jāsaglabā tāda, kāda bija līdz šim. Šobrīd tās, arī Skrīveru zinātnes centrs, ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzībā. Jaunais Komerclikums paredz šādu iestāžu statusa maiņu, taču ministrija to nepieprasīs. Tāpēc pagaidām zinātnisko iestāžu pakļautībā izmaiņas nav paredzētas.
Ministrs daudz runāja par Latvijas lauksaimniecības perspektīvu Eiropas Savienībā. Rozes kungs atzina, ka lauksaimniecības un zinātnes uzņēmumiem jāatrod sava vieta plašajā tirgū, vairāk jādomā par ražošanu, ne tikai pakalpojumu sniegšanu. Drīzumā izdos rokasgrāmatu par lauksaimniecības ieguvumiem un zaudējumiem citās Eiropas Savienības valstīs.
Ministrs uzsvēra, ka jādomā par selekcijas staciju finansēšanu. Šobrīd tās uztur no subsīdijām, taču Eiropas Savienībā tādu nav, tāpēc šīm iestādēm vajadzētu paredzēt pastāvīgu valsts finansējumu.
Skrīveru zinātnes centra direktors Ģedimins Siliņš stāsta: “Tikai aizvadītajā piektdienā ar ministru runājām par genofonda un izlases sēklas materiāla ražošanu, bet jau šīs nedēļas sākumā saņēmām ziņu, cik naudas piešķirts šo projektu realizēšanai. Tāpēc gatavojamies veicamo darbu programmu iesniegt Lauku atbalsta centrā. Šogad esam lūguši valsts investīcijas daudzgadīgo zālāju sēklu pirmapstrādes kompleksa izveidei. Pirms trijiem gadiem mums šo projektu naudas trūkuma dēļ noraidīja. Ministrs arī šoreiz nebija optimists, taču atkāpties nevaram. Nepaveiksies šogad, varbūt finansējumu piešķirs nākamgad.”
***
Fakts.
Skrīveru zinātnieki pagājušajā gadā piedalījušies starptautiskos semināros, konferencēs un kongresos Latvijā, Francijā, Somijā, Lietuvā un Igaunijā. Izstrādājuši četrus zinātniskos projektus jeb grantus, iesaistījušies vienā sadarbības projektā un veikuši desmit līgumdarbu. Sarīkotas trīs lauka dienas, divas konferences un trīs semināri. Saražots vairāk nekā divas tonnas izlases sēklas materiāla, selekcionēta jauna griķu šķirne ‘Aiva’.
